2016.gada septembrī asteroīds 288P atradās vistuvāk Zemei savā orbītā ap Sauli. Starptautiska astronomu komanda Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta speciālistu vadībā novēroja šo objektu, izmantojot Habla teleskopu. 288P atrodas asteroīdu joslā starp Jupiteru un Marsu. Pētījuma ietvaros fotografētie attēli atklāja, ka tas nav viens objekts, bet gan divi gandrīz vienādas masas asteroīdi, kas riņķo aptuveni 100 kilometru attālumā viens no otra.

Šis atklājums ir lielisks ne tikai tādēļ, ka iespējams aprēķināt abu asteroīdu masu, bet arī tādēļ, ka, novērojot šos objektus, tika reģistrēta neparasta aktivitāte.

«Mēs konstatējām ūdens ledus sublimāciju, kuru izraisījis Saules starojums, līdzīgi, kā tas notiek komētas gadījumā, kad sāk veidoties tās aste,» pastāstīja pētījuma vadītāja Džesika Agarvala no Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta.

Tādējādi binārais asteroīds 288P ir uzskatāms par pirmo galvenās asteroīdu joslas komētu. Šo objektu izpēte ir svarīgs solis, kas palīdz labāk izprast Saules sistēmas veidošanos un tālāko attīstību. Iespējams, ka viens no jautājumiem, uz kuru varētu atbildēt, ir - no kurienes ir nācis uz Zemes esošais ūdens. Jaunākie pētījumi liek domāt, ka ūdeni ir atnesušas nevis komētas, bet asteroīdi, kas saturēja ūdens ledu.

Dažādas 288P īpašības - lielais attālums starp abiem asteroīdiem, līdzīgais izmērs, ekscentriskā orbīta un komētai līdzīgā aktivitāte - palīdz labāk izprast arī paša asteroīdu pāra izcelsmi.

«Ledus uz virsmas Saules sistēmas asteroīdu joslā nevar pastāvēt ilgu laiku, bet, ja to sedz dažus metrus bieza putekļu kārta, tas var saglabāties miljardiem gadu,» teica Agarvala, kuras vadībā komanda izsecinājusi, ka binārā sistēma ir izveidojusies pirms aptuveni 5000 gadiem. «Visticamāk, asteroīds ir sarauts divos gabalos, jo tā rotācija ir bijusi pārāk ātra. Pēc tam abi fragmenti turpināja attālināties, jo tos bremzēja ledus sublimācijas process.»

Tā kā 288P tik ļoti atšķiras no citiem zināmajiem binārajiem asteroīdiem, nav skaidrs, vai tā unikālās īpašības nav vienkārši nejaušība. To vienkārši paveicās atklāt, un, iespējams, vēl ilgu laiku tas būs vienīgais šāda tipa objekts asteroīdu joslā.

«Mums nepieciešami papildu teorētiskie pētījumi un novērojumi, kā arī vairāk tādu objektu kā 288P, lai atbildētu uz šo jautājumu,» secināja Agarvala.

Asteroīdu pāris 2006 VW139/288P