Lipīgs ir gan labs noskaņojums, gan arī viegla depresija, noskaidrots pētījumā, kas aprakstīts žurnālā Royal Society Open Science. Par to vēsta Time.com.

Laimīgā kārtā gan šis psiholoģiskais efekts nav tik spēcīgs, lai cilvēks pārstātu tikties ar cilvēkiem, kuriem gadījusies sliktāka diena un kas ir neomā, vai arī lai cilvēks iespaidotos no līdzcilvēkiem un pats ieslīgtu depresijā.

Jaunais pētījums tikai apstiprina augošo piekrišanu viedoklim, ka prieks un bēdas, kā arī dažādi dzīvesstila un uzvedības aspekti, piemēram, alkohola lietošana, smēķēšana, aptaukošanās, veselīga dzīvesveida ievērošana, spēja koncentrēties u.c. spēj izplatīties sociālajos tīklos un skart veselas cilvēku grupas. Kā globālajā tīmeklī, tā arī reālajā dzīvē.

Pētījumā izmantotā metode spēja noteikt, kā draugi viens otru ietekmē, un palīdzēja izslēgt varbūtību, ka līdzības starp draugiem pastāv tikai tāpēc, ka cilvēkiem ir nosliece uzturēties tādu cilvēku sabiedrībā, kas viņiem līdzinās. Pētījums kopumā bija iesaistīti 2194 vidusskolēni, kuri bija iesaistījušies depresijas skrīninga programmā.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka tie jaunieši, kuru draugiem bieži bija slikts garastāvoklis, bieži vien arī paši ziņoja par sliktu noskaņojumu. Un varbūtība, ka garastāvokļa skrīningā pēc pusgada vai gada viņi norādītu uz uzlabojumiem, bija mazāka. Cilvēkiem ar vairāk laimīgiem draugiem vispārējais emocionālais stāvoklis laika gaitā ar lielu varbūtību uzlabojās.

Vairāki no simptomiem, ko eksperti saista ar depresiju, piemēram, bezpalīdzība, nogurums un intereses zudums, arī sekoja šim modelim, ko zinātnieki dēvē par «sociālo infekciju». Tomēr jāteic, ka tas nav nekas paranormāls, no kā vajadzētu īpaši baidīties; tā vienkārši ir normāla empātiska reakcija.

Citiem vārdiem, ja kādam draugam klājas slikti, ir tikai normāli arī sajusties slikti, un tas noteikti nav iemesls draugu atgrūst. Tai pašā laikā faktam, ka negatīvās sajūtas izplatās sociālajos tīklos, piemīt negatīva ietekme uz cilvēku veselību, sacījis Vorvikas universitātes (University of Warwick) doktorantūras students Roberts Eire.

Laimīgā kārtā klīniskā depresija nav lipīga, un pētījums pierādījis, ka nav pamata no baidīties no riska kļūt depresīvam pašam. «Tādēļ labākais, ko var darīt, ir palīdzēt draugam, kurš cieš no depresijas, īstenot kopīgas intereses, kā arī piesaistīt vēl cilvēkus, lai labās sajūtas izplatās, jo tās ir lipīgas,» - tā Eire.