Žagošanās ir kaitinoša, tam piekritīs ikviens, kam ir sanākusi darīšana ar šo ķermeņa mehānismu, kura cēloņi joprojām nav līdz galam skaidri.

Kā raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne, žagas rodas, kad spontāni strauji saraujas ar elpošanu saistītie muskuļi, jo īpaši diafragma - muskuļu starpsiena, kas atdala krūšu un vēdera dobumu. Tā rezultātā notiek ātra, nekontrolēta ieelpa, kuras noslēgumā saslēdzas balss saites un tā rada tipisko skaņu.

Žagošanās cēloņi var būt dažādi. Piemēram, pārēšanās, pārāk liels alkohola vai gāzētu dzērienu patēriņš. Arī stress un straujas temperatūras izmaiņas var izraisīt žagošanos, taču bieži vien tā sākas bez skaidra iemesla un pēcāk pāriet. Turpretī, ja žagošanās ieilgst, tas var liecināt par veselības problēmām, tostarp audzējiem vai saslimšanu ar encefalītu, meningītu, faringītu, astmu, kāksli, cukura diabētu un citām slimībām

Vairāk par žagošanos, par to, kādēļ žagojas jau augļi mātes dzemdē un to bieži dara arī jaundzimušie, kāda varētu būt žagošanās evolucionārā izcelsme, lasi žurnāla Ilustrētā Zinātne 29.augusta numurā.