1945. gada 6. augustā, tātad pirms 72 gadiem, pirmo reizi karadarbības vēsturē tiek izmantota atombumba, kad to uz Japānas pilsētas Hirosimas uzmet amerikāņi, nogalinot vairāk nekā 140 tūkstošus cilvēku.

Japānas pilsētas Hirosima un 9. augustā arī Nagasaki tika nopostītas līdz ar zemi pēc tam, kad ASV prezidents Harijs Trumens deva rīkojumu bombardēt abas pilsētas ar kodolieročiem. Lai arī kopā tika nogalināti tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju un pilnībā nopostītas divas pilsētas, viedokļi par ASV uzbrukuma nepieciešamību joprojām dalās.

Bombardēšanas aculiecinieks - bumbvedēja «Enola Gay» otrais pilots Roberts Luiss - vēlāk rakstīja: «Ak, Dievs, ko gan es esmu izdarījis!»

Turpretī pats Trumens apgalvoja, ka Hirosimas un Nagasaki bombardēšana bija «žēlastība» pret Japānu, jo, ja tā turpinātu pretoties, tad kaujās kritušo būtu daudz vairāk.

«Ja viņi nepieņems mūsu noteikumus, viņi piedzīvos tādu iznīcību, kāda vēl nekad nav bijusi uz zemes virsas. Uzbrukumiem no gaisa sekos kājnieku un jūras spēku armijas, kas ar nežēlīgu spēku satrieks viņu pretošanās vienības,» desmit dienas pirms bombardēšanas paziņoja Trumens.

35 Foto
Atombumbas nomešana uz Hirosimas 1945.gadā

Savukārt viedokļa opozicionāri apgalvo, ka atombumbas izmantošana karadarbībā nav attaisnojama un ir uzskatāma par kara noziegumu. Pēc viņu vārdiem, Japānas bombardēšana bija pilnīgi nevajadzīgs un bezjēdzīgs solis.

«Padomju armijas sasniegumiem bija daudz lielāka nozīme Japānas kapitulācijā, nekā amerikāņu uzbrukumam Hirosimai un Nagasaki,» klāstīja Japānas vēsturnieks Tsujoši Hasegava (Tsuyoshi Hasegawa).

Trešais viedoklis, kāpēc ASV izšķīrās par šādu soli (tas ir plaši atbalstīts arī Japānā), liecina, ka ASV ar Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu aukstā kara priekšvakarā vēlējās iebiedēt padomju spēkus.

Abu pilsētu bombardēšana piespieda Japānas spēkus atkāpties un iezīmēja Otrā pasaules kara beigas.