To, ka visgardākā maize sanāk rokām cepta no augstākās kvalitātes miltiem, zina visi. Arī to, ka labam auto nepieciešama izcila degviela un motoreļļa. Tomēr tad, kad runājam par veselību, šo principu aizmirstam. Ģimenes ārsti un farmaceiti ir spiesti izrakstīt lētākos medikamentus. Par to, ko tas ārstam un pacienta veselībai maksā, stāsta kardioloģe Iveta Mintāle, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatoriskās un diagnostiskās nodaļas vadītāja.

Medijos daudz ir runāts par oriģinālajiem un ģenēriskajiem medikamentiem. Reklāmās dzirdam, ka tie ir vienādi, atšķiras tikai cena...

Ģenēriskie medikamenti ir daudz lētāki, taču iedarbība pārsvarā nav tāda pati kā oriģinālajiem medikamentiem. Patentbrīvās zāles pēc būtības ir oriģinālo medikamentu ekvivalenti, kas var parādīties tirgū, tiklīdz ir beidzies patents oriģinālajiem preparātiem (pēc 5–20 gadiem). To sastāvā tiek iekļauta tā pati aktīvā viela, kas ir oriģinālajos preparātos, tomēr terapeitiskā efektivitāte ne vienmēr ir līdzvērtīga oriģinālajiem medikamentiem. Pierādījums ir daudzu pasaulē veiktu pētījumu rezultāti. Piemēram, 2016. gadā vienā no atzītākajiem medicīnas zinātnes žurnāliem «Circulation» publicēti rezultāti pētījumam, kura laikā tika salīdzināta oriģinālpreparāta un trīs ģenērisko medikamentu hipertensijas ārstēšanai efektivitāte. Tika konstatēts, ka ģenēriķu lietotāju vidū pieauga hospitalizāciju skaits un blakusparādību apjoms!* Vai tiešām esam gatavi riskēt ar šādu rezultātu?

Fakts, ka oriģinālie medikamenti ir dārgāki, saistīts ar to, ka oriģinālpreparātu ražotāji zāļu izpētē iegulda milzīgus finanšu līdzekļus. Ikviens oriģinālmedikaments ir pārbaudīts daudzos klīniskos pētījumos ar lielu respondentu skaitu. Ir gūti neapgāžami pierādījumi par zāļu efektivitāti un drošību konkrētām pacientu grupām noteiktai saslimšanai. Savukārt ģenēriskajiem medikamentiem šādi pētījumi netiek veikti – tie tiek ražoti pēc oriģinālmedikamenta receptes, taču nereti atšķiras gan sastāvdaļu izcelsme, gan proporcijas, gan zāļu izgatavošanas tehnoloģija. Rodas jautājums – kā medikaments, iesaiņots blisteriepakojumā un vēl kastītē, var maksāt 1 EUR?

Lietojot līdzību ar maizes recepti – milti var būt bioloģiski audzēti, bet var būt ņemti no kāda nezināma pagraba, migloti ar pesticīdiem, modificēti, mīkla var būt ar rokām mīcīta vai izmantojot palīgierīces, maizes cepšanai var izmantot malku vai elektrību. Jebkurā gadījumā gala produkts būs maize, bet jautājums – kāda būs tās kvalitāte?

Kā zināt, vai pietiek ar ģenēriskajām zālēm vai tomēr nepieciešami oriģinālmedikamenti?

Jebkurš ārsts no pieredzes zina, kura medikamenta izvēlē var droši paļauties uz ģenēriķiem un kad dot priekšroku oriģinālpreparātiem.

Ir atsevišķas medikamentu grupas, ar kurām ārsti ģenērisko zāļu izmantošanā iesaka būt īpaši uzmanīgiem. Piemēram, statīnu grupas zāles holesterīna vielmaiņas regulēšanai, kas ir būtiskas sirds un asinsvadu slimību profilaksei un ārstēšanai un parasti ir jālieto visu mūžu. Pasaulē sen vairs nestrīdas par statīnu augsto efektivitāti, kamēr Latvijā tiem ir daudz pretinieku. Klīst runas par zāļu lietošanas blakusefektiem un slikto panesamību, taču oriģinālpreparātiem šādas blaknes ir ļoti minimālas un reti sastopamas. Pētījumi pierāda, ka šīs zāles samazina holesterīna veidošanos aknās un arī infarkta un insulta risku. Ģenēriķiem līdzvērtīga efektivitāte nav novērota, tāpēc tos var uzskatīt par attālām oriģinālo zāļu kopijām.

Vienkāršāks stāsts ir par hipertensijas zālēm – to efektivitāti pārbaudīt var ļoti viegli. Lūdzu pacientam vairākas nedēļas aizpildīt asinsspiediena mērījumu grāmatiņu, kur skaidri redzu, kuru zāļu lietošana ir bijusi efektīva un kuru nav. Bieži situācijas pasliktināšanās ir saistīta ar medikamentu nomaiņu no oriģinālajām uz ģenēriskajām zālēm.

Šobrīd valstī ir noteikts, ka ārstam ir jāizraksta lētākie medikamenti. Vai pacientam ir izvēles iespējas, piemēram, piemaksāt starpību un lietot oriģinālos medikamentus?

Jūs varat lietot oriģinālos medikamentus, pērkot tos par savu naudu. Ja vēlaties izmantot kompensācijas iespējas, tad jāpiekrīt lietot lētākos medikamentus, kas parasti ir ģenēriskās zāles.

Slimot ar smagu, hronisku slimību Latvijā ir dārgi. Valsts skatās pacienta makā un aicina izvēlēties tikai lētākās jeb parasti ģenēriskās zāles, lai nepārtērētu trūcīgo kompensējamo zāļu budžetu. Savukārt gudrs, godīgs, zinošs ārsts ir spiests samierināties ar medikamentu greizo kompensācijas sistēmu, kur pacients pat gribēdams nevar izvēlēties savai diagnozei piemērotākās un efektīvākās zāles, valsts apmaksātajam minimumam trūkstošo summu piemaksājot no savas kabatas. Ārstam vairākkārt ir jāizraksta dažādu veidu lētākās zāles un tikai tad, kad viss ir izmēģināts un zāles izrādās neefektīvas, ārstam ir tiesības izrakstīt oriģinālpreparātu. Savukārt pacientam «zāļu izmēģināšana» prasa laiku un, piemēram, koronārās sirds slimības gadījumā rada milzīgu risku veselībai un pat dzīvībai.

Protams, ja ģimenes ārsts ir izrakstījis ģenēriskos medikamentus, kas pacientam palīdz, es tos nemainu uz oriģinālajiem preparātiem. Taču jāatceras, ka zāļu atbildes reakcijas ir ļoti individuālas – visiem viena recepte neder. Un ir skumji, ja pacients pērk zāles, lieto, cer uz veselības uzlabošanos, tiek iztērēti valsts budžeta un paša pacienta līdzekļi, bet zāles nepalīdz... Diemžēl Latvijā netiek ņemts vērā, ka ieguldījums veselībā atmaksājas. Pacientam savlaicīgi uzsākot efektīvu ārstēšanu, valsts iegūst ilgtermiņā. Ja cilvēks var strādāt un maksāt nodokļus, samazinās valsts tēriņi par slimības, invaliditātes un sociālajiem pabalstiem. Latvijā, kur sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, pārspīlētam zāļu lētuma kultam nav vietas. Ārstam ir jābūt tiesībām izrakstīt pacientam individuāli piemērotākās zāles!

* Leclerc J, Blais C, Rochette L et al. Hospitalizations and Emergency Consultations Following Generic Antihypertensive Drugs Commercialization in Quebec.Circulation,2016;134:A12799.