Ja cilvēce nopietni domā par Marsa kolonizāciju, ir nopietni jāpēta vairošanās iespējas tajā, vēsta vietne «LiveScience». Mēs vēl pietiekami nezinām par cilvēka vairošanos un attīstību kosmosā, lai pārliecināti plānotu pastāvīgas un ilgtspējīgas apmetnes uz Sarkanās planētas vai kur citur prom no Zemes, norādīja Džordža Vašingtona Universitātes Medicīnas un Veselības zinātņu skolas docents Kriss Lēnhards (Kris Lehnhardt).

«Tas ir kaut kas tāds, ko mēs, atklāti runājot, nekad plaši neesam pētījuši, jo tas līdz šim nav bijis svarīgi,» viņš atzina žurnāla «The Atlantic» maijā organizētā paneļdiskusijā.

«Tomēr, ja mēs vēlamies būt spējīgi ceļot kosmosā un vēlamies kosmosā dzīvot nepārtraukti, šis ir būtisks jautājums, kas mums jārisina,» piebilda pētnieks.

Ārpuszemes vairošanās gan nav pilnībā ignorēts jautājums. Japānā zinātnieku grupa maijā paziņoja, ka Starptautiskajā kosmosa stacijā deviņus mēnešus uzglabāta sasaldēta peļu sperma ir spējusi radīt veselus pēcnācējus.

Šie rezultāti liecina par to, ka salīdzinoši augstais radiācijas līmenis kosmosā nerada nepārvaramus šķēršļus vairošanās iespējai.

Tomēr peļu sperma tika nogādāta atpakaļ uz Zemes, lai radītu embrijus, kas attīstījās šeit. Kā cilvēka embrijiem klātos tālu prom no Zemes – mikrogravitācijas vidē Zemes orbītā, tālu kosmosā vai uz Marsa, kura virsmas gravitācijas spēks ir 38% no Zemes gravitācijas spēka, joprojām ir noslēpums, atzīst Lēnhards.

«Mums nav ne jausmas, kā tie attīstītos,» viņš sacīja. «Vai viņu kauli attīstītos tāpat kā mūsu? Vai viņi jebkad būtu spējīgi ierasties uz Zemes un stāvēt kājās?» domāja pētnieks.

Turklāt ir daudz svarīgu lietu. Piemēram, uz Marsa vai Zemi orbitējošās stacijās piedzimuši un uzauguši cilvēki būs «ārkārtīgi atšķirīgi no mums,» uzsvēra Lēnhards. «Tas varētu būt pagrieziena punkts cilvēces vēsturē,» viņš piebilda.