Astronomiem ar Atakamas lielā milimetru/submilimetru režģa (ALMA) palīdzību izdevies pie tādām zvaigznēm, kas ir veidošanās sākuma posmā un izaugot kļūs līdzīgas Saulei, atklāt molekulas, kuras ir mums zināmās dzīvības pamatā.

Zinātniekiem, izmantojot Čīlē esošo ALMA, izdevies ap tālām zvaigznēm atklāt metilizocianāta (CH3NCO) pēdas. Šī ir pirmā reize, kad reģionos ap Saules tipa zvaigznēm konstatētas šīs molekulas, kas ir mums līdzīgu dzīvības formu pamatā, vēsta Eiropas Dienvidu observatorija (ESO.org). Tā kā šīs

zvaigznes līdzinās Saulei, ap kuru miljardu gadu laikā izveidojās vesela planētu sistēma,

zinātnieki cer gūt labāku priekšstatu, kā dzīvība radusies arī uz Zemes.

Divas astronomu komandas metilizocianāta klātbūtni konstatēja vairākzvaigžņu sistēmā IRAS 16293-2422. Vienā zinātnieku komandā bija Nīlss Ligterinks no Leidenas Observatorijas Nīderlandē un Odrija Kutensa no Londonas Universitātes koledžas, bet otrā - Rafaels Martins Domenehs no Madrides Astrobioloģijas centra un Viktors Rivilja no Arčetras Astrofizikas observatorijas Florencē.

«Šī zvaigžņu sistēma turpina dot. Vispirms šeit atklājām cukurus, tagad esam konstatējuši arī metilizocianāta klātbūtni. Šīs organiskās molekulas ir iesaistītas peptīdu un aminoskābju sintēzē.

Tās savukārt olbaltumvielu formā ir bioloģiskā bāze tādai dzīvībai, kādu mēs pazīstam,»

skaidro Nīlss Ligterinks no Leidenes Observatorijas Nīderlandē un Odrija Kutensa no Londonas Universitātes koledžas.

Skatīties video
Zvaigžņu veidošanās reģions Čūskneša zvaigznājā
Foto: Fragments no video

Izmantojot ALMA spējas molekulas novērot plašā radioviļņu spektrā, zinātnieki secināja, ka tās atrodas blīvajos putekļu un gāzu mākoņos ap jaunajām zvaigznēm.

IRAS 16293-2422 ir vairāku jaunu zvaigžņu sistēma apmēram 400 gaismas gadu attālumā Čūskneša zvaigznājā. Jaunākie rezultāti rāda, ka

metilizocianāts atrodams ap katru no šīm jaunajām zvaigznēm.

Zeme un pārējās planētas veidojās no izejmateriāliem, kas palika pāri pēc Saules izveidošanās. Tādējādi IRAS 16293-2422 zvaigznes var dot iespēju astronomiem ielūkoties pagātnē un vērot notikumus, kas risinājās pirms 4,5 miljardiem gadu Saules sistēmas veidošanās laikā.

Kosmoss

Zvaigžņu veidošanās reģions Rho Ophiuchi Čūskneša zvaigznājā

«Atklājot šīs molekulas, mēs esam ieguvuši vēl vienu informācijas puzles gabaliņu, lai saprastu, kā dzīvība nonāca uz mūsu planētas,» savā zinātniskajā darbā raksta Martins Domenehs Rivilja.

Ligterinks tikmēr piebilst, ka vēl nepieciešams noskaidrot, kā šīs molekulas veidojas. «Laboratorijas eksperimentos esam noskaidrojuši, ka metilizocionāts var veidoties uz ledus daļiņām apstākļos, kas temperatūras ziņā līdzinās starpzvaigžņu telpai. Tas liek domāt, ka

šī molekula un tādējādi arī peptīdu saites var pastāvēt ikkatras Saulei līdzīgas zvaigznes tuvumā.»

FOTO: ESO/L. Calçadas