Tumšajās jūras dzīlēs ir bijis mazāk cilvēku nekā uz Mēness. Tādēļ nav šaubu, ka okeāna dziļumos, kur saules gaisma nekad neiespīd, mājo daudz dažādu radību, par kurām mēs neko nezinām. Tai pašā laikā ir radības, kas dažādu iemeslu dēļ nonāk ūdens virspusē un ar savu izskatu un fizikālajām īpašībām dod labu vielu fantāzijām par to, kas vēl slēpjas okeāna dziļumos.

Austrālijas okeānu pētnieki Zinātniskās un industriālās izpētes organizācijas (Commonwealth Scientific and Industrial Research Organisation (CSIRO)) kārtējās ekspedīcijas laikā kontinenta rietumkrastā saņēmuši pamatīgu pārsteigumu - zivi, par kuru neviens no zinātniekiem līdz šim nebija dzirdējis. Tā liecina ekspedīcijas dalībnieces Daienas Brejas bloga ieraksts vietnē www.nespmarine.edu.au.

Breja raksta, ka no aptuveni 4000 metru dziļuma okeāna virspusē izvilktā radība sākotnēji šokējusi visus, jo tai nav sejas, proti, nav acu un pat ne mazāko norāžu uz vietām, kur acis varētu atrasties. Radība fotografēta, ņemti audu paraugi, bet bildes izsūtītas jūras faunas ekspertiem visā pasaulē.

Kamēr atbildes nav bijis, CSIRO ekspedīcijas dalībnieki pat apsvēruši dot radījumam nosaukumu, jo uzskatījuši, ka tā ir līdz šim nezināma suga. Tomēr tad viens no ekspertiem pēc dažādu zinātnisku materiālu izvētīšanas atklājis, ka zivs bez sejas patiesībā ir Typhlonus nasus, kā nosaukums veidots no grieķu typhlos (akls) un onos (heks), tātad aklais heks.

Pirmo reizi šī radība cilvēka rokās nonāca 1874.gadā. Kopš tā laika veikti vēl vairāki atradumi, taču tie nav bieži. Typhlonus nasus tiek pieskaitīts zušveidīgajiem. Lai arī apdzīvo plašus Indijas un Klusā okeāna reģionus no Indonēzijas un Papua Jaungvinejas līdz Japānai un Havaju salām, pētnieku un dziļūdens zvejnieku tīklos tas nonāk reti.

Breja savā blogā raksta, ka patiesībā zivīm bez sejas ir acis, taču tās labāk redzamas mazāka izmēra zivīm. Parasti Typhlonus nasus garums nepārsniedz 30 centimetrus, taču CSIRO iegūtais aklā heka eksemplārs ir krietni vien lielāks.