Nagi ar gēla lakas pārklājumu izskatās lieliski (protams, ja meistarīgi apstrādāti) un ilgstoši saglabā svaigumu. Tomēr izrādās, ka šis ērtais skaistums slēpj riskus, par kuriem sievietes nenojauš.

Nagu lakošanai ir apmēram 5000 gadu sena vēsture, un lielāko daļu dekorēšanas materiālu ieguva no dabiskām izejvielām. 20.gadsimtā dabiskos produktus pakāpeniski sāka aizstāt laboratorijās izstrādātas ķimikālijas, bet līdz ar fotopolimerizācijas procesa izgudrošanu ir piepildījies daudzu sieviešu sapnis -

iespēja tikt pie košiem, labi koptiem nagiem, kas svaigumu saglabā divas, trīs vai pat četras nedēļas.

Lietojot parasto nagu laku, par šādiem termiņiem var tikai sapņot, jo tā sāk lobīties jau pēc dažām dienām.

Citiem vārdiem sakot, gēla nagu laka šķiet kā dieva dāvana, bez kuras ikdiena vairs nav iedomājama, turklāt pieņemts uzskatīt, ka tā ir arī veselībai mazāk kaitīga par tradicionālajām, no nitrocelulozes sveķiem gatavotajām nagu lakām. Šis pieņēmums gan ir maldīgs, jo tikai daži gēla nagu laku ražotāji ir atteikušies no tā dēvētā toksiskā trio - dibutilftalāta (DBP), toluola un formaldehīda.

Dibutilftalāts uzsūcas caur naga gultni un manikīrā atbīdītajām vai nogrieztajām kutikulām un var izraisīt reproduktīvās sistēmas darbības un attīstības traucējumus. Toluols savukārt ir šķīdinātājs un gaistošs organisks savienojums, kas var izraisīt nieru mazspēju, aknu un žultsvadu bojājumus, kā arī nopietnus muskuļu bojājumus (rabdomiolīzi). Formaldehīds ir labi zināms neirotoksīns, indīga, alerģiska kodīga viela.

Meklējot alternatīvas šīm vielām, ražotāji izmanto, piemēram, trifenilfosfātu (TPHP). Taču arī tas nav veselībai nekaitīgs - šo ķīmisko vielu

izmanto plastmasas ražošanā un tā var radīt endokrīnās sistēmas traucējumus,

traucēt ogļhidrātu/glikozes un lipīdu vielmaiņu, kā arī DNS atjaunošanās procesus. Vēl viena ķimikālija, kas ir daudzos nagu gēla produktos, ir vaskveida antioksidants butilētais hidroksianizols (BHA) - viela, kas, iespējams, grauj endokrīno sistēmu.

Ne mazāk kaitīgs ir arī gēla nagu lakas uzklāšanas process. Bieži vien nags tiek slīpēts, lai virsma kļūtu poraina un veidotos labāka saķere starp to un lakas pārklājumu. Tāpat būtiska gēla nagu lakas uzklāšanas procesa sastāvdaļa ir apstarošana ar ultravioletajiem (UVA) stariem, kas būtībā ir intensīvs solārijs rokām.

Vairāk par gēla nagu lakas priekšrocībām un trūkumiem, kā arī nagu kopšanu un veselības veicināšanu lasi žurnāla Ko ārsti tev nestāsta 4.aprīļa numurā.