Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) zonde Cassini jau šogad noslēgs savu misiju ar ielidošanu Saturna atmosfērā. Bet līdz tam lidaparāts vēl turpinās veikt gredzenotās planētas apkārtnes izpēti.

12. aprīlī Cassini palidoja garām Saturna pavadonim Atlasam un uzņēma to no pavisam neliela attāluma - nieka 11 tūkstošiem kilometru. NASA norāda, ka Cassini nekad nav bijis tik tuvu Atlasam, tāpēc šī esot lieliska iespēja uzzināt vairāk par pavadoņa ģeoloģiju un īpatnējo formu.

Tāpat kā cits Saturna pavadonis Pāns, arī Atlass nav apaļa lode. Tam ir mazāk izteiktas virsbūves īpatnības kā Pānam, kurš ekvatoriālās grēdas dēļ izskatās pēc pelmeņa, taču saplacinātās formas dēļ tāpat ir ieguvis tēlainu salīdzinājumu - Atlass tiek dēvēts par lidojošo šķīvīti ar 30 kilometru diametru.

Ar 30 kilometrus lielā Atlasa fotografēšanu Cassini darbs 12.aprīlī vis nebeidzās. Zondes kamera tika pavērsta arī kāda krietni lielāka un krietni vien tālāka objekta virzienā, un iemūžināja Zemi ar tās dabīgo pavadoni Mēnesi.

Lai arī Zemes diametrs ir 424 reizes lielāks nekā Atlasam, milzīgā attāluma dēļ (1,4 miljardi kilometru) mūsu planēta fotoattēlā aizņem vien dažus pikseļus. Ja kādam interesē, kas būtu redzams, ja Zeme būtu saskatāma labāk, tad fotografēšanas brīdī pret Cassini bija pavērsta Atlantijas okeāna dienvidu daļa.

Zeme un Mēness, un Saturna gredzeni

Avots: NASA/JPL-Caltech/Space Science Institute