Jūs uzvelkat zābakus, ciešāk sasienat auklas, bet pēc kāda laika tās vienalga ir atsējušās. Kāpēc? Zinātnieki uzskata, ka ir atraduši atbildi uz šo jautājumu, kas gadiem ilgi nodarbinājis daudzu kājāmgājēju un skrējēju prātu.

Speciālisti uzskata, ka spēks, ar kādu kāja ejot atduras pret zemi, izstiepj un atslābina kurpju saites. Savukārt otrs faktors ir spēks, ko rada pati kāja, – tā vienkārši iedarbojas uz auklu galiem.

Pētījums publicēts prestižajā žurnālā «Proceedings of the Royal Society A», un tā autori ir inženieri - mehāniķi no Kalifornijas universitātes Bērklijā. Pētot palēninātus video kadrus, viņi nonākuši pie secinājuma, ka auklu atsiešanās dažādu faktoru ietekmē notiek dažu sekunžu laikā.

Eksperti apgalvo, ka šņoru atsiešanās mehānisma izprašana var tikt izmantota arī citās jomās, piemēram, DNS pētījumos.

«Šis ir tikai pirmais solis izpratnē par to, kāpēc daži mezgli izrādās stiprāki par citiem. Pirms mums neviens šādus pētījumus nekad nebija veicis,» BBC komentējis viens no pētījuma līdzautoriem Kristofers Deilijs-Daimonds.

FOTO: Proceedings of the Royal Society A

Eksperimenta gaitā tika fiksēts, ka skriešanas laikā kāja pret zemi atduras ar 7g pārslodzi, un, reaģējot uz šo spēku, auklu mezgls kļūst slābanāks.

«Lai atsietu mezglu, man atliek tikai paraut vienu kaklasaites-tauriņa galu. Šņores atsienas pēc tādas pašas shēmas, tikai to gadījumā tas nav pieliktās rokas spēks, bet gan kājas darbības centrbēdzes spēks,» skaidrojusi pētījuma dalībniece Kristīna Grega.

Speciālisti eksperimentu sēriju veikuši ar dažādiem auklu tipiem, taču, neraugoties uz to, ka dažas kurpju saites var sasiet ciešāk, rezultātā tās visas agrāk vai vēlāk atsējās pēc iepriekš minētās shēmas.