Mākslīgais intelekts, medicīna šūnu līmenī, kiberkarš, elektroniskie norēķini – tie ir teju pašsaprotami modernās civilizācijas sasniegumi. Tādēļ ir vērts atskatīties sensenā pagātnē, lai izprastu, kuras inovācijas ir izveidojušas pasauli tādu, kā to pazīstam šodien.

Materiāls tapis sadarbībā ar FOX International Channels grupas kanālu National Geographic

Tieši to astoņu raidījumu ciklā «Izcelšanās: cilvēces ceļojums», kas sestdienās skatāms «National Geographic», atklāj populārais televīzijas raidījumu vadītājs Džeisons Silva un videomākslinieks Džons Bosvels (Melodysheep). Skatītāji šajā raidījumu ciklā iepazīst uguns, medicīnas, naudas, kara, komunikācijas, patvēruma, izpētes un transporta nozīmi civilizācijas attīstībā no senajiem aizlaikiem līdz pat modernajiem sasniegumiem.

Saistībā ar to «National Geographic» apkopojis svarīgākās inovācijas un tehnoloģiskos jauninājumus cilvēces vēsturē.

Uguns

Uguns ir dabiska parādība, tomēr Čārlzs Darvins tā iegūšanu uzskatīja par otru lielāko izgudrojumu pēc valodas. Uguns kontrolēšana ir vissvarīgākais faktors, kas vispār ļāva cilvēkiem paplašināt ietekmi uz Zemes. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka jau pirms 1,9 miljoniem gadu mūsu senči to izmantoja maltītes gatavošanā. Siltums, gaisma, ēst gatavošana, rūpniecība, ieroči, dzinēji – tas viss ir iespējams, tikai pateicoties ugunij.

Ritenis

Būtu grūti iedomāties pasauli bez riteņa. Šī vienkāršā tehnoloģija ļauj mums pārvietoties un ceļot. Vecākais zināmais ritenis (ap 3500 gadu p.m.ē.) ir atrasts Mezopotāmijā. Ražošana varēja attīstīties, tikai pateicoties vairākiem inovatīviem riteņa veidiem.

Kompass

Seno kompasu – ierīci, kas palīdz noteikt Zemes magnētiskos polus un debespuses, visticamāk, izgudroja senie ķīnieši aptuveni 1050 gadus p.m.ē. Tos veidoja no magnetīda, proti, dabīgi magnetizētas dzelzs rūdas gabaliem. Moderno kompasu attīstība sākās 1825.gadā līdz ar elektromagnēta izgudrošanu.

Tvaika dzinējs

Pirmo praktiski lietojamo tvaika dzinēju 1698.gadā patentēja Tomass Saverijs. 1781.gadā Džeimss Vats patentēja uzlabotu tvaika dzinēju, kas pavēra ceļu vienam no lielākajiem tehnoloģiskajiem lēcieniem cilvēces vēsturē. XIX gs. strauji attīstījās transports, lauksaimniecība un rūpniecība. Vēlāk tā pamatprincipi palīdzēja attīstīt citas inovācijas, piemēram, iekšdedzes dzinēju un reaktīvās turbīnas.

Ziepes

Ideja, ka laba higiēna palīdz izvairīties no daudzām saslimšanām, populāra kļuva vien XX gadsimtā. Taču ziepes ir pazīstamas jau daudzus gadu tūkstošus. Pirmie apraksti par to pagatavošanu, proti, ūdens, sārmu un taukvielu (eļļu) sajaukšanu pareizās proporcijās atrodami jau uz senās Babilonijas māka plāksnītēm un ēģiptiešu papirusos. Viduslaikos Eiropā mazgāšanās bija elitāra nodarbe, tagad tiek uzskatīts, ka viens no plašo mēra epidēmiju iemesliem ir higiēnas trūkums. Rūpnieciski ražotas ziepes pirmo reiz kļuva pieejamas XVIII gs. otrajā pusē pēc tam, kad ķīmiķu atklājumi padarīja to vārīšanu daudz lētāku. Interesanti, ka ziepju sastāvdaļas laika gaitā būtiski nav mainījušās.

Betons

Betons ir viens no visplašāk izmantotajiem mākslīgajiem būvmateriāliem. Tas ir kompozītmateriāls, kur raupjš kompozīts sajaukts kopā ar šķidru cementu un kas sacietē laika gaitā. Jau 1300. gadā p.m.ē. Tuvajos Austrumos celtnieki māla cietokšņus apstrādāja ar plānu, dedzināta kaļķakmens kārtu, kas, reaģējot ar gaisu, veidoja cietu, aizsargājošu virsmu. Līdzīgi strādāja arī beduīni Sīrijas dienvidos un Jordānijas ziemeļos. Visbiežāk lietoto portlandcementu 1824.gadā izgudroja anglis Džozefs Espdins. XIX gs. nogalē sāka attīstīties šodien plaši pielietotās dzelzsbetona konstrukcijas.

Šaujamieroči

Ieroči ir zināmi kopš senseniem laikiem, taču ķīniešu viduslaikos izgudrotais šaujampulveris (salpetra, sēra un kokogļu maisījums) galu galā radīja nāvējošus ieročus. Pirmā mehāniskā pistole tapa aptuveni 1400.gadā, savukārt Amerikas pilsoņu kara laikā pirmo reizi tika lietoti ar roku balstīti ložmetēji, kurus izgudroja Ričards Getlings.

Naglas

Modernā dzīve nebūtu iespējama, ja nebūtu izgudrots tāds nieks kā maza nagla. Tas notika, jo cilvēki iemācījās kausēt un apstrādāt metālu. Ar roku kaltas naglas bija ikdienišķa parādība līdz pat XIX gs. Naglas palīdz noteikt senu būvju vecumu, jo līdz to izgudrošanai koka konstrukcijas stiprināja, ģeometriski bloķējot līdzās esošos baļķus.

Pretapaugļošanās līdzekļi

Izsargāšanās no grūtniecības ir sena kā pasaule. 1500 gadus p.m.ē. Ēģiptē sievietes jauca medu, sodu un krokodilu mēslus, lai izveidotu pretapaugļošanās pastu. Pirmais zināmais prezervatīvs no kazas urīnpūšļa esot lietots 3000 gadus p.m.ē. 1844.gadā Čārlza Gūdjēra patentētā gumijas vulkanizācija ļāva attīstīties gumijas kondomiem. Pēc tam tika pateikta frāze «Dzimstības kontrole», Karls Džerasi radīja progesterona tabletes, kas kavēja ovulāciju, un revolūcija bija notikusi.

Tērauds

Lai gan mūsu senči izmantoja bronzu, dzelzi, tieši tērauds veicināja industriālo attīstību. Besemera process, kas ļauj radīt tēraudu, izmantojot izkausētu čugunu, pavēra iespēju rūpnieciskai ražošanai un padarīja to par vienu no lielākajām nozarēm pasaulē. Šodien tēraudu izmanto visur, sākot ar tiltiem līdz pat debesskrāpjiem.

Kvēlspuldze

Elektroenerģijas izmantošana apgaismojumam ir brīnišķīga, vairāk nekā 150 gadus sena ideja. Tomass Edisons pirmo kvēlspuldzi patentēja 1879.gadā. 80.gadu vidū tirgū ienāca pirmās kompaktās luminiscējošās spuldzes. Sākotnēji tās bija ļoti dārgas, ar pārāk mazu jaudu. Tagad par labāko energotaupīgu apgaismojumu ir atzītas LED spuldzes.

Banknotes

Cilvēki kā norēķinu līdzekli ir izmantojuši visneiedomājamākās lietas, sākot ar liellopiem līdz pat dārgmetāliem. Taču patiesi revolucionārs izgudrojums bija monētas un banknotes, kas ļāva norēķināties par precēm un samaksāt par darbu amatniekiem, tirgotājiem, karavīriem. Pirmā universālā «valūta» bija zelts, taču metāla monētas lielos apjomos ir grūti pārvietojamas, tādēļ XIII gs. baņķieri un tirgotāji sāka izmantot vienkāršus rēķinus, kas saturēja apsolījumu tos apmainīt pret monētām. Tā sāka veidoties naudas sistēma, kuru izmantojam vēl tagad un kuru lēnām nomaina elektroniskie norēķini.

Akumulators

Aizvēsturiski akumulatori atrasti senās Partas valsts teritorijās, tagadējā Irānā. Teju 2000 gadus senās ietaises sastāvēja no māla krūkām, kas bija pildītas ar etiķa šķidrumu, kurā bija iegremdēts vara cilindrs ar dzelzs stieni. Tie varēja tikt izmantoti sudraba galvanizēšanai. Pirmo elektrisko akumulatoru izgudroja Alesandro Volta, kuru uzskata arī par elektroķīmijas pamatlicēju. Akumulatoru ražošanu 1802.gadā uzsāka Viljams Krikšanks, bet 1859.gadā franču fiziķis Gastons Plantē izgudroja uzlādējamo akumulatoru.

Antibiotikas

1877.gadā Luiss Pastērs un Roberts Kohs aprakstīja antibiotiku fenomenu, 1928.gadā Aleksandrs Flemings atklāja penicilīnu – ķīmisku vielu ar antibakteriālām īpašībām. Vēlākos gados tās ir glābušas miljoniem dzīvību, kuras būtu zudušas kaitīgo baktēriju dēļ. Ar antibiotikām ārstē teju visas zināmās infekcijas, taču draudus rada pārmērīga lietošana.

Tranzistori

Tranzistori ir būtiska komponente teju ikvienā modernā elektroniskā ierīcē, tostarp televizoros, mobilajos telefonos un datoros. 1926.gadā Džuliuss Lilienfelds patentēja pirmo lauktranzistoru, taču pielietojuma tam vēl nebija. 1947.gadā Džons Bardīns, Valters Bretains un Viljams Šoklijs «Bell Laboratories» izveidoja pirmo praktisko ierīci un 1956.gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.