Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē, bet digitālās prasmes nav apmierinošas, aizvadītajā nedēļā publiskajā diskusijā «Veidojot uzticēšanos» atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle Ingrīda Kariņa-Bērziņa.

Viņa informēja, ka attīstītākā digitālā ekonomika Eiropas Savienības (ES) valstu starpā, pēc Eiropas Komisijas ekonomikas un sabiedrības indeksa jeb «DESI Index» datiem, ir Dānijā, Zviedrijā, Somijā un Nīderlandē. Latvija šajā indeksā pērn ierindojās 19.vietā, bet, vērtējot digitālo tehnoloģiju integrāciju biznesa vidē, Latvija ieņēm priekšpēdējo - 27.vietu.

«Lai gan lepojamies ar vienu no ātrākajiem internetiem pasaulē,

iedzīvotāju digitālās prasmes, kā arī valsts pārvaldes un biznesa integrācija digitālajā vidē ne tuvu nav apmierinoša.

Digitalizētie pakalpojumi valsts sektorā, piemēram, «Latvija.lv» un «eParaksts», ir labs sākums, taču šie pakalpojumi lielākoties nav savietojami ar biznesa procesiem uzņēmumā. Efektīvu digitalizāciju spēsim panākt tikai tad, ja valsts un privātais sektors sadarbosies,» uzsvēra Kariņa-Bērziņa.

FICIL analīzē par digitālo ekonomiku ir identificējusi četras problemātiskās jomas.

Pirmkārt, trūkst augsta līmeņa vadītāja - amatpersonas ar pilnvarām īstenot stratēģisku plānu, kas koordinētu valsts digitālo attīstību tā, lai visi procesi viens otru papildinātu. «Patlaban valstī atbildība par digitālo industriju un informācijas tehnoloģijām ir sadalīta starp dažādām ministrijām un aģentūrām un neviens neatbild par procesu kopumā. Dati ir izkaisīti pa dažādiem reģistriem, digitālās politikas dokumenti ir radīti ES vajadzībām un nav pilnībā pielietojami, kā arī trūkst kapacitātes, lai sastrādātos ar novatoriskiem uzņēmējdarbības modeļiem,» atzina FICIL eksperti.

Otrkārt, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbina 79% darbaspēka un ir noteicošais Latvijas ekonomikas attīstības faktors,

nav pietiekamas pieejas e-pakalpojumiem, vai arī tie neizvēlas tos izmantot.

Iemesli ir zemās informācijas tehnoloģiju (IT) lietotājprasmes un kvalificēta darbaspēka trūkums, kā arī tiesiskais regulējums, kas kavē inovatīvu biznesa modeļu attīstību un padara e-pakalpojumu ieviešanu pārlieku dārgu vai grūtu.

FICIL ieskatā, šajā gadījumā viens no risinājumiem ir publisko pakalpojumu pieejamība tiešsaistē dažādās valodās, lai piesaistītu vairāk ārzemju jaunuzņēmumu un palīdzētu viņiem orientēties mūsu nodokļu sistēmā. Savukārt iespēja ieviest decentralizētus biznesa modeļus ļautu radīt jaunus pārvaldes modeļus un veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu digitalizēšanos.

Treškārt,

e-pakalpojumi sarežģī uzņēmējdarbības procesus, jo likumi ir pakārtoti dokumentu kārtošanas vajadzībām, nevis datu apstrādei.

Uzņēmēju neiesaistīšana e-pakalpojumu radīšanā noveda pie tā, ka sistēmu administrēšana izmaksā vairāk, nekā tam vajadzētu būt, un rezultāts atpaliek no iespējamā. Visbeidzot, pašreizējā e-identifikācijas sistēma paildzina visu digitālo pakalpojumu lietošanas laiku un apkalpošanas izmaksas.

FICIL eksperti secina, ka sistēmu funkcionalitāte uzlabotos, ja galvenais mērķis būtu lietotājiem un uzņēmējiem draudzīgu sistēmu izveide. Ārvalstu investori pauda pārliecību, ka Latvijai ir potenciāls būt starp vadošajām ES dalībvalstīm ar digitāli izglītotiem iedzīvotājiem, inovatīviem biznesa modeļiem un efektīvu sadarbību starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem. Taču veiksmīga pāreja uz digitālo ekonomiku pieprasa ne tikai atsevišķu uzņēmēju ieguldījumu, bet arī valdības līmeņa stratēģiju un vīziju par Latviju kā digitālu sabiedrību.