Datu ekonomika ir viena no jomām, kas šobrīd strauji aug, radot iespēju Latvijai veidot datos balstītas ekonomikas un pārvaldes zīmolu. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējās konferences ietvaros organizētajā paneļdiskusijā par datu ekonomikas izaicinājumiem paneļdiskusijas dalībnieki apsprieda gan aktuālo situāciju, gan arī lielākos izaicinājumus, ar ko saskarsies jau tuvākajā nākotnē.

LIKTA konferences laikā notikušajā paneļdiskusijā tika runāts par digitālās transformācijas iespējām uzņēmumiem radīt globāli konkurētspējīgus produktus. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka līdz pat 2% no IKP Eiropas reģionā varētu pievienot tieši digitālās transformācijas projekti.

Datu ekonomikas attīstīšanā svarīga ir sadarbības veidošana

«Pirms gada parakstījām memorandu par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā, un kopš tā laika ir daudz kas paveikts. Šobrīd gan valsts, gan uzņēmēju pusē mainās domāšana par datu un tehnoloģiju izmantošanu. Tas ir svarīgi, ja runājam par gaidāmajām pārmaiņām, radot tādu inovāciju platformu, kurā valsts un uzņēmēji varētu iesaistīt zinātni, akadēmiskos spēkus un ārvalstu investorus,» stāsta LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

«Sadarbības ziņā Latvijai ir potenciāls būt priekšā citām pasaules valstīm. Esam pārliecinājušies, ka ātrums, kādā varam pulcēt kopā privāto sektoru, atbildīgās valsts iestādes, tehnoloģiskos partnerus un jaunuzņēmumus, lai veidotu sadarbību kāda lielāka un nebijuša projekta ietvaros, ir iespaidīgs. Šī Latvijas sadarbības prasme būs galvenā, kas noteiks piektās paaudzes mobilo tehnoloģiju ātrāku apgūšanu nekā citur,» stāsta LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes loceklis Ingmārs Pūķis.

«Pēdējā gada laikā esam strādājuši ar jaunu platformu, kurā mēs apvienojam un risinām trīs izaicinājumus: datu atvēršana, sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā un datos balstītas inovācijas. Kopējais koncepts jeb vīzija ir specializācijā un datos balstītas valsts izveidē, uz ko mēs gribam virzīties. Koncepta pamatā ir piecas lielas specializāciju jomas, kurās Latvija šobrīd attīstās, – IKT, bioekonomika, biomedicīna, gudrie materiāli (smart materials), gudrā enerģētika (smart energy). Šīs platformas pamatā mēs risinām starpnozaru jautājumus, piesaistot lielākos pašmāju un ārvalstu partnerus,» saka Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Jaunie pakalpojumi ieviešami pakāpeniski

«Accenture Latvia» vadītājs Maksims Jegorovs: «Latvijā ir salīdzinoši daudz IKT studentu pret iedzīvotāju skaitu, taču tālākai attīstībai ar to nepietiek, īpaši, ja vēlamies konkurēt Eiropas tirgos. Lai Latvijas IKT nozare turpinātu augt, nepieciešams vairāk attīstīt eksportspēju. Tas pats attiecas arī uz valsts iekšējiem projektiem – veiksmīga projekta ieviešanā un īstenošanā nepieciešama pieredze, kuru savukārt grūti gūt, ja uzņēmumam šāda līmeņa projekts ir reizi 10 gados. Pieredzi apjomīga līmeņa projektos var gūt eksportējot, kas sekmētu nacionāla mēroga projektu īstenošanu.»

Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka līdz pat 2% no IKP Eiropas reģionā varētu pievienot tieši digitālās transformācijas projekti. To ieviešana prasa resursus, taču, procesu veicot pakāpeniski, iespējams sasniegt pozitīvu rezultātu. Piemēram, Tieslietu ministrija (TM) sāka ar salīdzinoši nelielu skaitu darbinieku, kuri komunikācijā izmantoja mākoņpakalpojumus, bet šobrīd jau ¾ TM resora ikdienas komunikācijā izmanto šo moderno sadarbības vidi. Arī Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātais robots sākotnēji 30% no elektroniskajām deklarācijām apstiprināja automātiski, savukārt tagad – jau vairāk nekā 90%,» stāsta «Microsoft Latvia» biznesa attīstības vadītājs Dans Haberlings.

AS «RIX Technologies» izpilddirektore Inguna Pede uzsver, ka pēdējo divu gadu laikā programmā «Namejs» digitāli apstrādāto dokumentu skaits ir četrkāršojies. Arī nākotnē šī tendence saglabāsies, jo to veicina valsts pieņemtie lēmumi, piemēram, no nākamā gada jūnija būs elektronisko dokumentu aprite ministrijās un padotības iestādēs. Savukārt saskaņā ar tehnoloģiju izpētes uzņēmuma «Gartner» prognozēm – līdz 2021. gadam vairāk nekā 40% no uzņēmumu sistēmām izmantos mākslīgā intelekta tehnoloģijas.»

Būtisks skaidrojošais darbs

Datu un digitālā ekonomika nāk ar jaunām pārmaiņām, tāpēc ļoti svarīgi par jaunajiem procesiem ir informēt darbiniekus. SIA «Lursoft IT» valdes locekle Daiga Kiopa akcentē iestādes vai uzņēmuma vadītāja nozīmi skaidrojošajā darbā: «Esam novērojuši, ka lielākā pretestība pārmaiņām ir starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – gan e-komercijas, gan IKT tehnoloģiju automatizācijas ieviešanai. Nereti darbinieks izrāda pretestību, jo viņš tehnoloģiju ieviešanu var uztvert kā sava darba atņemšanu, tāpēc būtiski veidot pareizu dialogu – darbs netiek atņemts, bet uzticēti jauni pienākumi ar lielāku pievienoto vērtību.»

Tam piekrīt arī Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere. Ir nepieciešams ieguldīt laiku darbinieku apmācībā, kā arī jauna projekta procesa izpētē: «Arī UR, ieviešot jaunus risinājumus, piemēram, virtuālus asistentus, aktīvi komunicē ar konkrēto nodaļu un tās vadītāju. Pēc būtības darbinieki kļūst par virtuālā asistenta treneri, līdz ar to iepriekš veiktie pienākumi tiek aizvietoti ar citiem.»

Lielākie izaicinājumi

Starp gaidāmajiem izaicinājumiem eksperti atzīmē arī ES Vispārējā datu aizsardzības regulu, kas stāsies spēkā no 2018. gada maija. «Šobrīd sabiedrībai maz tiek skaidrots, ka pastāv ne tikai datu subjekta tiesības, bet arī virkne gadījumu, kad šo datu apstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir, kā, ieviešot regulas prasības, organizācijas nepārspīlēs un atradīs šajā jautājumā samērīgu līdzsvaru,» stāsta Daiga Kiopa.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa starp lielākajiem izaicinājumiem uzsver centralizētas dokumentu aprites izveidošanu: «Bankas saņem datus no 24 dažādiem reģistriem, bet informāciju prasa 14 saņēmēju grupas, kas praksē ir ap 1500 pieprasītāji. Lielākā problēma ir tāda, ka katram no šiem saslēgumiem ir jāveido individuāla sasaiste ar katru no šiem reģistriem. Ceram, ka nākotnē šādu dokumentu apriti varēs organizēt centralizēti.» Otrs izaicinājums – 80% iedzīvotāju tiešsaistē izmanto internetbankas, kas ir viens no labākajiem rādītājiem ES, taču Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi būtiski atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Šeit ir vieta izaugsmei, stāsta Sanda Liepiņa.

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju