Katrs otrais jaunietis vecumā no 11 līdz 14 gadiem pirmo mobilo telefonu personīgai lietošanai iegūst septiņu gadu vecumā, liecina mobilo sakaru operatora BITE veiktās aptaujas dati, tāpēc drošas mobilo tehnoloģiju lietošanas pamati jāsāk mācīt ļoti savlaicīgi, turklāt tas ir jādara ne vien skolās, bet arī ģimenēs, uzsver uzņēmuma kiberdrošības eksperts Adolfas Vala.

Britu valdība šoruden uzsākusi vairāk nekā 20 miljonu eiro vērtu kiberdrošības apmācību programmu skolās, kuras mērķis ir radīt visus priekšnoteikumus tam, lai Lielbritānija arī turpmāk varētu cīnīties ar kibernoziedznieku radītajiem draudiem. Vēl viens labās prakses piemērs progresīvas izglītība sistēmas izveidē ir Somija, kur mobilās tehnoloģijas tiek integrētas mācību procesā.

Savukārt Latvijas skolotāji cerīgi raugās uz nākamajā mācību gadā ieplānoto jauno mācību programmu, kas paredz dažādu kompetenču, tostarp digitālās kompetences, integrāciju visos mācību priekšmetos.

Lai gan šobrīd pirmās digitālās iemaņas bērni apgūst jau pirmskolas vecumā, kiberdrošības pamati ir iekļauti tikai 4. un 5.klases apmācību programmā. BITES veiktās aptaujas, kuras mērķis bija noskaidrot jauniešu mobilo sakaru lietošanas paradumus, dati liecina, ka 48% jauniešu vecumā no 11 līdz 14 gadiem pirmo mobilo telefonu personīgai lietošanai ir ieguvuši septiņu gadu vecumā, turklāt vairums līdz 5.klasei ir nomainījuši trīs līdz piecus telefonus. Tādējādi digitālās drošības iemaņas bērniem nepieciešams mācīt daudz ātrāk, turklāt par šo tēmu ir jārunā gan citos mācību priekšmetos, gan arī ģimenē.

«Trīs digitālās drošības pamatprincipus – lietot pieejas kodu, vienmēr aizvērt savu profilu un nelejupielādēt nezināmas programmas – ir jāiemāca bērnam vēl pirms viņš saņem savu pirmo mobilo telefonu, un tas, viennozīmīgi, ir vecāku uzdevums», norāda BITES kiberdrošības eksperts Adolfas Vala.

Tam piekrīt arī Rīgas Franču liceja direktore Vineta Rūtenberga, tāpēc viņas vadītajā skolā IT drošības jautājumi tiek apskatīti ne vien datorikas stundās, bet arī sociālajās zinībās, kur bērniem tiek skaidroti viedierīču lietošanas ētiskie aspekti. «Stundās runājam par dažādiem apdraudējuma veidiem saistībā ar fotogrāfiju un video izvietošanu interneta vidē. Tāpat mācām, ka internetā nav tādas pogas kā «dzēst»; ka pusaudžu gados tiešsaistē neapdomīgi izliktā informācija var atspēlēties turpmākajā dzīvē,» skaidro Rūtenberga.

Viņas novērojumi liecina, ka mobilais telefons šobrīd ir praktiski katram skolēnam. Skolā viņi to izmanto dažādiem mērķiem – lai apskatītu uzdoto, sekmes un citu aktuālu informāciju «E-klasē», atrastu tīmeklī mācībām nepieciešamo informāciju, tostarp dzejoļus, vēstures faktus, kā arī sazinātos gan savā starpā, gan ar vecākiem un arī skolotājiem.

«Tieši privātās sarakstes dažādās saziņas vietnēs rada skolēniem vislielākos drošības riskus un privātuma apdraudējumus, jo tās nav izkontrolējamas. Viņiem pašiem šķiet, ka šīs sarakstes ir ļoti privātas, bet, piemēram, telefonā atstāta neaizvērta «WhatsApp» sarakste ir kā atvērta grāmata jebkuram «garāmgājējam». Tāpēc ir jāmāca bērniem lietot sarežģītas paroles ne vien datorā, bet arī viedierīcēs,» tā Rīgas Franču liceja direktore.

Līdzīgās domās ir arī BITES kiberdrošības eksperts. Viņš aicina gan pedagogus, gan vecākus skaidrot bērniem, ka virtuālajā pasaulē attiecības ir tikpat dažādas kā reālajā dzīvē, tādēļ aizsargāt sevi, savas tiesības un privāto dzīvi ir vienlīdz svarīgi gan mājās, skolā un uz ielas, gan arī tiešsaistē. Piemēram, psiholoģiskais terors, piemēram, publiska aizskaršana, iebiedēšana un vajāšana virtuālajā vidē ir ne mazāk bīstama kā realitātē

«Viena lieta ir savu datu aizsargāšana ar paroli, cita – apzināta dalīšanās ar privāta rakstura informāciju, tostarp fotogrāfijām un video, tiešsaistē. Bērniem ir arī jāmāca izvērtēt – kāda informācija ir un nav publicējama tīmeklī un kāpēc, turklāt ļoti vēlams to darīt, izmantojot uzskatāmus piemērus, jo tikai tā viņiem veidosies izpratne, kā, piemēram, šķietami nevainīgs fotogrāfijas vai ģimenes brīvdienu plānu publicēšana sociālajos tīklos var apdraudēt gan viņus pašus, gan arī viņu līdzcilvēkus,» tā Vala.

Gan pedagogi, gan drošības eksperti ir vienisprātis – mūsdienās virtuālā realitāte ir kļuvusi par neatņemamu bērnu un jauniešu dzīves sastāvdaļu, tāpēc ir svarīgi veicināt viņu izpratni par drošu interneta un mobilo ierīču lietošanu. Un, lai arī īpaši nozīmīga loma jaunās paaudzes izglītošanā kiberdrošības jautājumos ir skolām, šis uzdevums nav tikai pedagogu atbildība. Primārais skaidrojošais darbs ir jāuzņemas bērnu vecākiem.

Pētījums veikts 2017.gada martā. Tajā piedalījās 955 respondenti vecumā no 11 līdz 24 gadiem. Respondentu dalījums pēc vecuma: 11 līdz 14 gadi – 31,6%, 15 līdz 18 gadi – 32,2%, 19 līdz 24 gadi – 36,2%.