Interneta lietotājiem visā pasaulē joprojām ir jāmācās efektīvi izmantot paroles, lai aizsargātu sevi tiešsaistē. Kaspersky Lab pētījums liecina, ka lietotāji apdraud savu drošību internetā, pieņemot nepareizus lēmumus un pieļaujot vienkāršas kļūdas attiecībā uz parolēm, kam var būt tālejošas sekas.

Pētījumā ir konstatētas trīs biežāk sastopamās paroļu izmantošanas kļūdas, kas pakļauj briesmām lielu skaitu interneta lietotāju: 1) viena un tā pati parole tiek izmantota daudziem kontiem, kas nozīmē, ja ir notikusi šīs paroles noplūde, var uzlauzt vairākus kontus; 2) tiek izmantotas vājas paroles, ko var viegli uzlauzt; 3) paroles netiek droši glabātas, tādējādi nonivelējot to pastāvēšanas jēgu.

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā. Savukārt šīs kļūdas faktiski ir tas pats, kas atstāt atvērtas ārdurvis uz e-pastu, bankas kontiem, personīgajām datnēm un daudz ko citu,» saka Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Pētījums liecina, ka daudzi (gandrīz piektdaļa — 18 %) ir saskārušies ar konta uzlaušanas mēģinājumu, bet tikai nedaudzi ir ieviesuši efektīvu un kiberpratīgu paroļu nodrošinājumu. Piemēram, vien trešdaļa (30 %) interneta lietotāju veido jaunas paroles dažādiem tiešsaistes kontiem, un satraucoša desmitdaļa izmanto vienu un to pašu paroli visiem saviem kontiem internetā. Ja vienīgā parole tiks noplūdināta, pastāv risks, ka tiks uzlauzts un izmantots katrs šo personu konts.

Turklāt lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami stipras, lai pasargātu no uzlaušanas un izspiešanas. Tikai puse (47 %) parolēs izmanto lielo un mazo burtu kombinācijas, un tikai divas trešdaļas (64 %) izmanto burtu un ciparu kombinācijas. Un tas ir neraugoties uz to, ka lietotāji uzskata — viņu internetbankai (51 %), e-pastam (39 %) un tiešsaistes iepirkšanās kontiem (37 %) ir vajadzīgas stipras paroles.

Pētījums arī parāda, ka lietotāji slikti apietas ar parolēm — izpauž tās citiem un izmanto nedrošas metodes to iegaumēšanai. Gandrīz trešdaļa (28 %) ir izpaudusi paroli tuvam ģimenes loceklim, un desmitdaļa (11 %) ir izpaudusi paroli draugiem, tādējādi radot paroļu nejaušas noplūdes iespēju. Vairāk nekā piektdaļa (22 %) arī atzina, ka pieraksta paroles piezīmju grāmatiņā, lai būtu vieglāk atcerēties. Pat ja parole ir stipra, tas padara lietotāju neaizsargātu, jo citas personas var paroli ieraudzīt un izmantot.

Andrejs Mohoļa turpina: «Internets ir pieejams jau krietnu laiku, bet lietotāji joprojām pieļauj vienkāršas kļūdas attiecībā uz parolēm. Vislabākās paroles nevar atrast vārdnīcā. Tās ir garas, ar lielajiem un mazajiem burtiem, cipariem un pieturzīmēm. Tomēr mūsdienu lietotājiem ir tik daudz tiešsaistes kontu, ka nav viegli iegaumēt drošu paroli pilnīgi visam. Paroļu pārvaldības risinājuma izmantošana var palīdzēt lietotājiem atcerēties un ģenerēt stipras paroles, lai samazinātu kontu uzlaušanas risku internetā.»