Latvijas ātrslidotājs Haralds Silovs ir sarūgtināts, ka sākotnēji izcīnītais zelts masu starta sacensībās Eiropas čempionātā pēc organizatoru kļūdas tika piešķirts citam atlētam, tajā pašā laikā viņš saprot, ka šajā situācijā nevienai pusei nav taisnība, sarunā ar aģentūru LETA atklāja sportists.

Silovs svētdien Krievijas pilsētā Kolomnā izcīnīja 11.vietu haotiskās masu starta sacensībās Eiropas čempionātā, kaut vairāk nekā pusstundu tika uzskatīts, ka viņš kļuvis par čempionu.

Silovs pirmais finišēja pēc sešpadsmitā apļa, kurā bija jānoslēdz sacensības, tomēr tablo kļūdas dēļ sportisti veica vēl vienu apli, un pēc tā pirmais bija Jans Blokhēzens no Nīderlandes.

«Visi noslidoja vienu lieku apli. Pats arī to nepamanīju, pēc tam tikai sapratu. Tiku nostādīts muļķīgā situācijā. Ir sanācis tā, ka nevienai pusei nav taisnība. Papildu aplis ļoti daudz ietekmē, jo tas atstāj iespaidu uz izturību. Tāpēc nevar teikt, ka rezultāti pēc 16. un 17. apļa varētu būt vienādi,» sacensību norisi atcerējās Silovs.

Pats Silovs pēdējo apli noslēdza piektais, tomēr, tā kā viņš iepriekš nebija ticis pie punktiem kādā no kontrolatzīmēm, galīgajos rezultātos latvietis palika ārpus desmitnieka.

«Saprotu, ka nebija viegli šajā situācijā pieņemt lēmumu. Pats briesmīgākais ir tas, ka tā notiek Eiropas čempionātā, kas ir augsta līmeņa sacensības. Par iznākumu masu startā viedokļi dalās, jo ir tādi, kas uzskata, ka uzvara pienākas man, kā arī tādi, kas uzvaru piešķir tam, kurš finišēja pirmais pēc 17. apļa,» stāstīja Silovs.

10 Foto
Silovs uz brīdi tiek pasludināts par Eiropas čempionu, taču noslēgumā paliek 11.vietā

Sacensību gaitā ātrslidotāji paļaujas uz to, ko rāda tablo un saka informators

«Sacensībās pašam veiktos apļus ir grūti izskaitīt. Pirms 16. apļa tēvs no malas bļāva, ka ir pēdējais aplis. Tomēr bija grūti dzirdēt, jo bija liels troksnis arēnā. Ja pēc 16. apļa būtu beidzis slidot, viņiem nebūtu nekādu argumentu, lai piešķirtu uzvaru citiem. Tomēr kopā ar visiem pārējiem veicu 17. apli. Atrodoties grupas priekšgalā, viens aplis daudz ko varēja mainīt. Šajā situācijā esmu lielākais zaudētājs no visiem,» skaidroja Silovs.

Pēc tam, kad par čempionu tika pasludināts Nīderlandes sportists, Latvijas puse iesniegusi protestu, taču tas ticis noraidīts.

«Nezinu, kas būs tālāk ar lēmuma pārsūdzēšanu. Šobrīd cenšos par to nedomāt, jākoncentrējas uz priekšu. Nebūtu tāda gandarījuma, ja medaļa tiktu piešķirta vienkārši ārpus sacensībām. Pieņemot lēmumu, izšķirošais arguments bijis, ka neviens pēc 16. apļa nepārtrauca slidot,» stāstīja Silovs.

Sudraba medaļu sacensībās izcīnīja itālis Andrea Džovanni, bet trešais bija krievs Ruslans Zaharovs. Godalgas izcīnījušās valstis masu startā bija pārstāvētas ar diviem sportistiem.

«Daudz ko izšķīra tas, ka vairākām valstīm bija pa diviem sportistiem. Visi zināja, ka esmu viens no favorītiem, tāpēc viņi varēja taktiski sastrādāties,» atzīmēja Silovs.

Neskatoties uz zaudēto titulu un 11. vietu masu startā, Silovs ir apmierināts ar startu Eiropas čempionātā, kur 1500 metru sacensībās viņš guva septīto vietu, bet 1000 metros bija desmitais.

«Kopumā viss ir labi, neesmu labākajā formā, jo pīķis paredzēts olimpiskajās spēlēs,» teica Silovs.

Viņš olimpiskajai sezonai gatavojies individuāli, kā arī kopā ar Norvēģijas izlasi, kas ir toņa noteicēji ātrslidošanā.

«Šomēnes ar Norvēģijas izlasi nesanāks kopā gatavoties, jo mums ir atšķirīgs plāni. Viņi gatavojas startēt nākamajā Pasaules kausa posmā, kur es varbūt nepiedalīšos. Iespējams, nākamreiz ar viņiem tikšos olimpiskajās spēlēs. Ar mani Incelē kopā gatavosies vēl viens kolēģis, tā ka viens pats treniņprocesā nebūšu. Plānoju piedalīties komercsacensībās, lai būtu sacensību režīmā un nesanāktu liela pauze pirms olimpiskajām spēlēm,» tuvākos plānus ieskicēja Silovs.

Līdz šim Eiropas čempionāta medaļas ātrslidošanā tika dalītas tikai daudzcīņā, vai arī sprinta daudzcīņā, bet šī ir pirmā reize, kad Vecā kontinenta labākie ātrslidotāji tiek noteikti atsevišķās distancēs. Silovs 2016.gadā Eiropas čempionātā daudzcīņā bija sestais, bet vēl gadu iepriekš ieņēma septīto vietu.

Silovs šā gada Phjončhanas olimpiskajām spēlēm kvalificējies četrās disciplīnās - 1000, 1500, 5000 metros un masu startā.

Silovs karjeru sāka kā šorttrekists, bet neilgi pirms Vankūveras Olimpiādes pievērsās arī ātrslidošanai un kļuva par pirmo sportistu, kurš vienās olimpiskajās spēlēs startējis abās disciplīnās.

Pēc tam viņš pilnībā pievērsās ātrslidošanai. Soču olimpiskās spēles sportistam gan nebija veiksmīgas, labāko sniegumu demonstrējot 1500 metru distancē, kurā viņš izcīnīja 14. vietu.