Latvijas kalnu slēpotāja Kristapa Zvejnieka mērķis pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm bijis iekļūt pirmajā trīsdesmitniekā, tomēr ar 26. vietu Alpu kombinācijas sacensībās viņš nav pilnībā apmierināts.

Zvejnieks otrdien disciplīnā, kas apvieno nobraucienu un slalomu, atkārtoja Latvijas rekordu olimpiskajā kalnu slēpošanā.

«Vēl nevaru izdomāt, vai esmu apmierināts ar šodienas rezultātu. Ar nobraucienu esmu apmierināts. Protams, ja varētu vēl pussekundi nomest, vispār būtu ideāli. Tomēr slaloma brauciens nebija labākais,» pēc sacensībām pauda Zvejnieks.

«Viens no maniem mērķiem pirms Olimpiādes bija iekļūt labāko trīsdesmitniekā.

Jā, kopumā esmu apmierināts, bet iekšēji nedaudz sēž, ka rezultāts rezultāts varēja būt vēl labāks. Tomēr tā ir ar sportistiem - kamēr neesi pirmais, vienmēr vari labāk.»

Zvejnieks pēc nobrauciena ieņēma dalītu 51.vietu, kamēr slalomā sasniedza četrpadsmito ātrāko laiku un pacēlās līdz 26.vietai.

«Slalomā daudzi nefinišēja - trase ir sarežģīti uzlikta un sniegs ļoti ciets. Trase tik ļoti nedangājas, nav bedres, bet ir rise. Ir divi varianti - braukt risē vai tai apkārt. Ja brauc apkārt, ir lēnāk, bet, ja risē, nevari kontrolēt to, kā slēpe nogriezīsies.

Dažos brīžos tā ir veiksmes spēle, ļoti daudzi uzbrauca virsū mietam,» skaidroja Zvejnieks. «Slalomā braucu uz risku, bet ideāls brauciens nesanāca. Nebija citu variantu.»

Kalnu slēpošanas olimpisko programmu bija plānots sākt jau svētdien, tomēr pirmās divas dienas sacensību programma tika atcelta laikapstākļu dēļ. Otrdien nobrauciena distance tika ievērojami saīsināta, sportistiem trasē dodoties no supergiganta starta vietas.

«Arī šorīt bija neliels gaidīšanas režīms. Tomēr rīkotāji nobrauciena startu nocēla mazliet zemāk, lai sacensības varētu notikt. No augšējā starta tiešām nevarēja laist, tur bija ļoti traks vējš. Zemāk jau bija aizvējš,» skaidroja sportists. «Domāju, atcelt nobrauciena sacensības bija pareizs lēmums. Startā nebija iespējams nostāvēt kājās. Treneris teica, ka viņš man pat neļautu tajā dienā startēt.»

Kaut Zvejnieks pirms sacensībām bija plānojis piedalīties visās piecās individuālajās disciplīnās, pašlaik nav skaidrības, vai viņš brauks uz ceturtdienu pārceltajā nobraucienā, jo tas pārklājas ar milzu slaloma treniņiem:

«Trenerim teicu, ka gribētu startēt nobraucienā. Aizbraukšu uz ciematiņu un sadomāsim. Pieredzes dēļ tas būtu vislabākais, ko varētu darīt. Loģistisku apstākļu dēļ gan tas varētu iegriezt milzu slalomam un slalomam,» atzina sportists, kurš ir tehnisko disciplīnu speciālists.

Savu pirmo olimpisko zeltu karjerā ieguva pēdējo sešu gadu Pasaules kausa ieguvējs kalnu slēpošanā Marsels Hiršers no Austrijas. Hiršers savā karjerā izcīnījis 55 uzvaras un visu laiku veiksmīgāko vīru kalnu slēpotāju sarakstā ir otrais aiz leģendārā zviedra Ingemara Stēnmarka, kurš pagājušā gadsimta 80. un 90. gados izcīnīja 86 uzvaras. Šīs Hiršeram ir karjeras pēdējās olimpiskās spēles un viņš beidzot tika pie pirmā zelta.

Līdz šim Hiršers karjerā bija guvis vien vienu olimpisko medaļu, pirms četriem gadiem Sočos gūstot otro vietu slalomā.

Divu disciplīnu summā Zvejnieks Hiršeram piekāpās par 5,24 sekundēm.

Latvijas kalnu slēpotāji 26.vietu olimpiskajās spēlēs izcīnīja otro reizi vēsturē - 2002.gadā Soltleiksitijā slalomā tikpat augstu bija Ivars Ciaguns. Savukārt pirms četriem gadiem Sočos 27.vietu slalomā izcīnīja Mārtiņš Onskulis.