Vokālais pedagogs Edgars Kramiņš sarunā ar žurnālu «Ieva» pastāstīja, ka uzskata – mums pašlaik katastrofāli trūkst īstenas inteliģences un garīga līdera.

«Esmu latvietis un strādāju savas dzimtas, savas tēvzemes slavināšanai. Ja mēs svešzemju ievazātos baušļus spētu nomainīt pret Annas Brigaderes definēto «Dievs. Daba. Darbs», tad Latvijai būtu arī nākotne.

Diemžēl man lepnumu par valsti ir nozaguši pie varas esošie šeptmaņi. Un tas sāp. Ļoti.

Spēku dod tikai un vienīgi senču atstātais mantojums. Tāpēc Latvijas simtgadi svinēšu kapos, godinot tos, kas cēla tās slavu,» izdevumam atklāja Kramiņš.

Kā zināms, 2018. gada 18. novembrī tiks atzīmēta Latvijas simtgade. Šo notikumu ar plašu pasākumu un norišu klāstu paredzēts svinēt līdz pat 2021. gadam, piedaloties ikvienam, kurš Latviju sauc par mājām un jūtas tai piederīgs neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, izglītības, dzimtās valodas vai šā brīža dzīvesvietas.

Katram simtgades svinību gadam dots savs atslēgas vārds, atceroties notikumus pirms 100 gadiem, kas bija nozīmīgi neatkarīgas valsts dibināšanai un pastāvēšanai.

• 2017. gads – Griba. 1917. gadā Latvijas valstsgriba, kas veidojusies cauri gadsimtiem, iegūst konkrētas aprises.

• 2018. gads – Dzimšana. 1918. gads ir lielo pārmaiņu gads, kad uz bijušo impēriju drupām Centrāleiropā un Austrumeiropā rodas jaunas valstis.

• 2019. gads – Varonība. Latvijas Republika tiek dibināta Baltijas landesvēra un lielinieku karaspēka ielenkumā un 1919. gadā izcīna savas Brīvības cīņas.

• 2020. gads – Brīvība. Latvija ir atbrīvota, apgūst parlamentārisma pieredzi, 1920. gadā ievēl Satversmes sapulci un pirmo Valsts prezidentu.

• 2021. gads – Augšana. 1921. gadā Latvijas Republika pastāv gan de iure, gan de facto un tiek uzņemta tālaika lielākajā politiskajā organizācijā – Tautu savienībā.