Pie sava biznesa nonācām aptuveni pirms trim gadiem. Tas radās no mūsu līdzšinējās profesionālās darbības – vienam no mums bija pieredze biznesā, bet divi esam alpīnisti, pieraduši kāpt augstāk nekā stāvam.

Sākumā mēs izveidojām samērā sarežģītu trasi. Izrādījās, ka tā ne visiem cilvēkiem ir pa spēkam. Tanī brīdī, kad tu redzi, ka vismaz ceturtā vai piektā daļa apmeklētāju, kuri būtu gatavi kāpt, neiet trasē tikai tāpēc, ka tā ir par augstu vai par sarežģītu, un kad dienas beigās tu mēģini izteikt skaitļos savu apgrozījumu kasē, tu sāc domāt un mācīties no savām kļūdām. Sapratām, ka vajag kaut ko vienkāršāku.

Tā mēs ar ALTUM atbalstu uzbūvējām arī mazo trasi. Mazo tāpēc, ka tā ir nedaudz zemāka, un nedaudz stabilākas pašas atrakcijas, kas ir vieglāk pārvaramas.

Jaunās investīcijas bija iespējamas, pateicoties ALTUM aizdevumam. Tās bija tā vērtas, jo apgrozījums manāmi auga. Pateicoties trašu modifikācijai un paplašināšanai, mēs nedaudz pacēlām arī biļešu cenas, kas uz pārējo Latvijas parku fona joprojām ir zemākas.Mēs nevaram pielīdzināties pārējiem parkiem, jo Tērvetes dabas parkā kā tādā ir ieejas maksa. Tomēr no otras puses tas ir arī pluss, ko varu ieteikt citiem–veidot savu biznesu tur, kur ir nodrošināta cilvēku plūsma. Šis aspekts ir viens no svarīgākajiem ne tikai skatoties uz sasniegto, bet arī domājot par tālāko attīstību.

Latvijas parku tirgus šobrīd jau ir diezgan piesātināts. Mūsu ambīcija no biznesa viedokļa varētu būt trase Rīgā. Tomēr man ir sapnis par eksportu. Ir reģioni Eiropā, kur šādu parku nemaz nav, un kāpēc mums neaizbraukt un neuztaisīt parku un tur arī nesaimniekot?