Dārzeņus savā saimniecībā audzējam jau aptuveni 20 gadus. Toreiz bija tādi laiki, kad dārzeņu produkcija bija ļoti lēta. Kāposti vairumtirdzniecībā maksāja tikai 5 santīmus kilogramā. Tad nāca visas krīzes un pavērsieni, kas lika ļoti aktīvi domāt, – atceras Iveta Ļekūne, uzņēmuma «Kāpostnīca» īpašniece.

Kāpēc kāpostu bizness? Tāpēc, ka kāposts ir kāpostos, – joko saimniece. Ideja bija par pievienotās vērtības radīšanu šim lētajam produktam. Ko tad mēs, latvieši, pazīstam? Visparastākais – skābi kāposti ar ķimenēm, ar burkāniem, abi kopā – ķimenes ar burkāniem. Tas bija pats sākums. Sākām ar kādiem 500 kg nedēļā, un toreiz likās, ka tas jau ir labi.

Ideja par skābētiem kāpostiem ar ananasiem ir manis izlolota. Tad, kad bijām izdomājuši to, līniju varēja risināt arī tālāk. Tā radās skābēti kāposti ar persikiem un šampanieti. Ļoti labs salātu variants. Cilvēki kļūst modernāki, laika arvien mazāk, dzīvot gribās arvien vieglāk un vajag gatavus produktus.

Savu uzņēmumu esam radījuši bez lieliem kredītiem. Viss, kas šeit ir uzbūvēts, visa ražošana ir tapusi, pateicoties nopelnītajai naudai. Vienīgais, kā mums pietrūka, bija glabātuve. Šovasar, pateicoties ALTUM, mēs glabātuvi jau esam uzbūvējuši. Par to esmu ļoti priecīga, jo pavasarī mums bija jābeidz sezona tikai tāpēc, ka nebija vairāk izejvielu, vienkārši nebija, kur tās glabāt. Tas nozīmē, ka šogad varēsim mēģināt iekarot atkal jaunus apvāršņus.

Skatīties video
Kāpostnīca: kāposti ar šampanieti aizņemtajiem

Metode, kā mēs strādājam ar skābēto kāpostu produkciju, stipri atšķiras no padomju laikā ierastā – rudenī ieskābēja un tad visu ziemu ēda. Kāposti palika glumi, pārskābuši un galīgi negaršīgi. Un tad tos piecos ūdeņos skaloja un brīnījās, ka nekādas garšas nav! Mūsu saimniecībā – līdz ko produkts ir norūdzis un gatavs fasēšanai, dodam to svaigu prom pārdošanai.

Kāpostus mēs neiepērkam, pilnīgi visu izaudzējam paši. Kāposts ir specifisks dārzenis – kāpostu augoņu slimība neļauj kāpostus audzēt vairākus gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā augsnē. Visu laiku ir vajadzīga aprite, lauki ir jāmaina, jāmainās ar kaimiņiem, lai mēs visu laiku būtu svaigā zemē.

Daudzu darba gadu laikā man ir izveidojusies stingra pārliecība – nevienu centu nav jēgas zemē likt bez pamatojuma. Un arī mans padoms visiem tiem, kas vēlas kaut ko darīt – trīskārt visu izrēķināt, un tikai tad sākt!