Speciālisti uzsver, ka lai objektīvi novērtētu augu eļļu reklāmas, daudz specifisku zināšanu nevajag. Pirmkārt, pirms pirkt piedāvātās preces, vajadzētu nepaslinkot un salīdzināt vismaz dažus tādas pašas grupas produktus – pievērst uzmanību produkta sastāvam, galveno sastāvdaļu proporcijām, derīguma termiņam, neto masai.

Reklāmas regulēšana sākta pirms vairāk nekā simt gadiem ASV – 1914.gadā pieņemts likums «Par Federālo tirdzniecības komisiju» un izveidota īpaša valsts institūcija reklāmas regulēšanai. Latvijas Republikas Reklāmas likums pieņemts 1999.gada beigās. 17 darbības gadu laikā tas ir ticis papildināts un veiktas vairākas korekcijas, pieņemot jaunas likuma redakcijas. Reklāmas likuma prasības ir jāievēro gan ražošanas, gan tirdzniecības uzņēmumiem, kas reklamē produktus vietējiem patērētājiem.

Reklāmas likumu ievēro arī sabiedriskā organizācija VšĮ «Baltijos maisto organizacija», kas no 2016.gada realizē Eiropas Savienības atbalstīto rapšu eļļas popularizēšanas programmu Lietuvas un Latvijas tirgū. Šī projekta mērķis – lauzt mītus, kuriem patērētāji joprojām tic, kā arī pēc iespējas plašāk izplatīt informāciju par rapšu eļļas labajām īpašībām.

Projekta galvenie vēstījumi:

  • ES izaudzētu rapšu eļļa nesatur ĢMO
  • Rapšu eļļa bagātīgi satur mononepiesātinātās taukskābes
  • Rapšu eļļa satur polinepiesātinātās taukskābes Omega-3 un Omega-6
  • Rapšu eļļai ir neitrāla garša
  • Augsta degšanas temperatūra
  • Par sevišķajām eļļas īpašībām publicēti neskaitāmi raksti, kurus viegli atrast gan drukātajā presē, gan internetā, bet reklāmas vēstījumu pārpilnība TV, radio, visdažādākās formas plakātos, reklāmas bukletos un produktu etiķetēs ne vienam vien pircējam, šķiet, ne tikai nepalīdz, bet tieši pretēji – liek šaubīties.

    Ja, piemēram, uz rapšu eļļas redzam kvalitātes zīmi, kuru piešķīrusi autoritatīva izpētes organizācija, bet blakus rakstīts, ka saskaņā ar veikto pētījumu šo eļļu vairums patērētāju rekomendētu saviem draugiem un tuviniekiem kā kvalitatīvāko, šādai informācijai varam ticēt nešauboties, jo gan kvalitātes zīmes uzrādīšana uz etiķetes, gan apgalvojums par pētījuma rezultātiem nevar būt izdomāts – pretējā gadījumā tas nozīmētu Reklāmas likuma vai citu tiesību aktu, kas reglamentē reklāmas komunikāciju, nopietnu pārkāpumu, bet ražotājs tiktu sodīts par patvaļu un patērētāju maldināšanu.

    Lai arī kā gribētos ignorēt, katru no mums ik dienu sasniedz vairāki vai pat vairāki desmiti reklāmas vēstījumu. Pat vislielākie skeptiķi atzīst, ka reklāma pilda arī noteiktas sociālās funkcijas – paplašina patērētāju redzesloku, attīsta estētisko gaumi, ietekmē moderna, veselīga, kulturāla dzīvesveida izplatīšanos, kā arī propagandē saskarsmes kultūras un racionāla uztura principus.