Nav noslēpums, ka, lai iegūtu labu un bagātīgu ražu, augsni nepieciešams mēslot. Mūsdienās mēslošanas līdzekļu ir patiešām daudz un izvēle ir ļoti plaša – sākot ar ķīmiskām vielām un beidzot ar dabīgiem līdzekļiem. Arvien biežāk tiek izmantoti tieši zaļie mēsli, jo tie ne tikai uzlabo augsnes īpašības, bet arī samazina nezāļu rašanos un augsnes eroziju.

Kas ir zaļie mēsli?

Zaļie mēslošanas līdzekļi ir stādi, kuri tiek īpaši kultivēti un pēc tam ierakti zemē, tādā veidā veicinot mikroorganismu labvēlīgo iedarbību. Visbiežāk tiek izmantoti tieši kviešu un miežu stādi, kā arī sinepes, kukurūzas, pupiņas, āboliņi, griķi un dažādi augstāk minēto augu sēklu maisījumi.

Šiem augiem ir spēcīga sakņu sistēma un tie spēj absorbēt barības vielas arī no dziļākiem augsnes slāņiem, tādā veidā uzkrājot sevī tik ļoti vērtīgo slāpekli. Dziļi esošs un labi augošs substrāts bagātina auga saknes un uzlabo augsnes stāvokli. Zaļos mēslošanas līdzekļus jau izmanto bioloģiskajās lauksaimniecībās un šobrīd tos arvien biežāk sāk pielietot arī piepilsētas teritorijās, audzētavās un citās vietās. Šobrīd tie ir gandrīz tik pat populāri kā jau visiem zināmie kūtsmēsli, kurus pazīst teju katrs.

FOTO: Publicitātes foto

Zaļo mēslu priekšrocības

Jau iepriekš minējām daudzas zaļo mēslošanas līdzekļu priekšrocības. Noteikti jāpiemin arī tas, ka šo mēslošanas līdzekļu izmantošana uzlabo augsnes struktūru, palīdz aerācijas procesiem augsnē, aktivizē augsnē esošos mikroorganismus un palielina augiem nepieciešamo uzturvielu daudzumu. Vēl noteikti jāatceras, ka zaļos mēslošanas līdzekļus ir ārkārtīgi viegli lietot: jāiesēj augu sēklas un, kad tie ir gana lieli (parasti 20 cm augsti), tos savāc un izmanto. Atšķirībā no kūtsmēsliem, zaļie mēsli palīdz ietaupīt naudu un nerada nepatīkamu aromātu.

Mūsdienās pieejami daudz un dažādi zaļie mēslošanas līdzekļi. Katram no tiem, protams, ir dažādi efekti. Piemēram, visi pākšaugi absorbē gaisā esošo skābekli, bet āboliņi, redīsi, saulespuķes, sinepes, salāti un citi augi – aptur augsnes eroziju un iznīdē nezāles. Lupīnas, pupiņas, rutki un sinepes – lieliski palīdz attīrīt augsni. Vēl pie tam, lupīnas uzņem barības vielas no dziļākajiem augsnes slāņiem un tās uzkrāj, lai šīs vielas varētu lietot citi augi. Viena veida kultūra nespēj apmierināt pilnīgi visas vajadzības, tāpēc, iegādājoties šo mēslojumu, iesakām konsultēties ar speciālistu, kurš palīdzēs izvēlēties jums vislabāko un piemērotāko sēklu maisījumu.

Lūdzu atcerieties, ka liels zaļo mēslošanas līdzekļu daudzums var būt arī kaitīgs: augi nespēs sadalīties, tie sāks pūt un tādā veidā, iespējams, samazināsies arī visa raža. Šādā gadījumā iesakām visus zaļos mēslus, kas palikuši pāri, pievienot kompostam.

FOTO: Publicitātes foto

Zaļo mēslu audzēšana

Zaļos mēslošanas līdzekļus sēj no pavasara līdz pat rudenim. Pavasarī un vasaras pirmajā pusē iesakām sēt tos neizmantotās platībās vai arī slikti apaugļotās augsnēs. Vasaras otrajā pusē mēslošanas līdzekļus var izmantot pēc agrīno dārzeņu (redīsu, salātu, kāpostu un kartupeļu) novākšanas. Pēc ražas novākšanas zaļos mēslošanas līdzekļus iespējams sēt siltumnīcās.

Zaļos mēslošanas līdzekļus vislabāk likt augsnē tieši tajā brīdī, kad augi sāk ziedēt. Mēslošanas līdzekļus sēj dažādos dziļumos: vieglās (smilšainās) augsnēs 12-15 cm dziļumā, bet smagās (mālainās) augsnēs – 6-8 cm dziļumā. Lai veicinātu augu sadalīšanos, pirms to pievienošanas augsnei, iesakām tos sagriezt vai arī nogriezt to saknes. Lai šie augi varētu augt arī 10 cm dziļumā, augsnei 10 m2 platībā iesakām pievienot arī 100 g karbamīdu, 150 g dubulto superfosfātu un 50 g kālija sulfātu. Pēc iesēšanas lauku ieteicams norobežot. Svarīgi, lai sēklas netiktu pakļautas pārāk lielam mitrumam. Atkarībā no augsnes struktūras, konkrētie augi sadalīsies 20-35 dienu laikā.

Dažādiem augiem nepieciešami dažādi apstākļi, tāpēc jāizvēlas to, kas ir vispiemērotākais: lupīnas un griķus vislabāk audzēt smiltīs. Pupiņas un saulespuķes būs piemērotākas mālainai augsnei. Tāpat arī āboliņš, sinepes un daudzi citi augi.