Burkāni, bietes un kāposti – tie ir seni vietējo dārzu iemītnieki. Tiem ir kopīga iezīme – ražu var glabāt visu ziemu, tādējādi pat visaukstākajā laikā baudot maltītes ar dārzeņiem, bez kuriem daudzi nespēj iedomāties ne tikai savu ikdienu, bet arī svētku mielastu. Lai arī šie ir latviešu visiecienītākie dārzeņi, mūsdienās ir pieejama plaša izvēle – rāceņi, lapu kāposti, savojas kāposti, mangolds, kukurūza u. c. Dārzeņi ir ne tikai lielisks, vitamīniem bagāts uztura avots, bet arī skaista rota ikvienā maltītē, turklāt tos var audzēt arī ziedu dārzā.

Mangolds. Tā ir lapu biete. Mangolds ir viegli sagremojams, un mazā ogļhidrātu daudzuma dēļ to īpaši iesaka cukura diabēta slimniekiem. Parasti ēd mangolda lapas – tās lieto salātos, zupās, olu ēdienos un dažādās uzkodās. Tās var lieliski kombinēt ar nātrēm, skābenēm un balandām. Mangolda lapas var arī konservēt.

Mangoldu stāda siltumnīcā vai zem klajas debess kopā ar citiem augiem. Tas nav īpaši prasīgs pret augsni, turklāt mangoldu var izaudzēt arī apgrieztu. Griežot lapas, atstājiet dažus centimetrus garu augu. Pirms stādīšanas vēlams paglabāt mangoldu pagrabā, lai nostiprinātos sakņu sistēma. Pēc tam to var izstādīt siltumnīcā.

Ieteicamās šķirnes: rabarberiem līdzīgie ‘Rhubarb chard’, lapu biete ‘Lucullus’, krāsainie ‘Bright Light’.

FOTO: Shutterstock

Rāceņi. Šie ir vieni no vitamīniem bagātākajiem, vērtīgākajiem un svarīgākajiem dārzeņiem, jo pilnīgi visas tajos esošās uzturvielas spēcina organismu – stiprina kaulus un zobus, palīdz uzturēt normālu sirdsdarbību, uzlabo asinsriti. Šajos dārzeņos ir daudz vitamīna C, B1, B2 un P, provitamīna A (karotīns); ir arī kālijs, kalcijs, fosfors, magnijs, dzelzs un sāļi. Rāceņus nereti izmanto aizcietējumu gadījumā, turklāt rāceņu novārījums stimulē urīnizvades sistēmu un mazina spiedienu. Tradicionālajā virtuvē var atrast daudz rāceņu recepšu – ar kāpostiem, burkāniem, āboliem. Tos var vienkārši sagriezt šķēlēs vai arī pagatavot ar dažādām piedevām.

Rāceņi aug ātri. Tiem nav nepieciešams īpašs siltums (tie spēj izturēt pat salu līdz –4 °C), taču, nesaņemot pietiekamu daudzumu mitruma, augi ir sīvi un cieti. Parasti rāceņus audzē, lai ražu iegūtu vasarā un rudenī, bet var audzēt arī ziemas rāceņus (sēj jūnija beigās vai pat vēlāk, savukārt vasaras ražu sēj aprīlī). Ieteicamās šķirnes: ‘Snowball’ (agrā) un ‘Petrowski’, ‘Top White Purple Globe’, ‘Golden ball’ (vidēji agrās).

Kolrābji. Tie ir vieni no vissenāk zināmajiem un visvairāk cildinātajiem dārzeņiem. Kolrābjiem piemīt ārstnieciskas īpašības, un no tiem var pagatavot gardas maltītes. Daudzām šķirnēm ir īpaši sulīgs mīkstums. Kolrābjus iesaka bērnu uzturā, jo tajos ir vērtīgais kalcijs un vitamīns C (vairāk nekā apelsīnos!). Ieteicams ēst ne tikai saknes, bet arī lapas, kuras ir barojošākas un vērtīgākas par saknēm.

Kolrābji jāstāda dziļāk nekā parastie kāposti, taču ne pārāk dziļi – lai nedeformētos bumbuļi. Vislabāk tie aug mitrā augsnē. Iesakām šādas šķirnes: balti zaļos ‘Luna’, lielbumbuļu ‘Gigant’, violetos ‘Modrava H’ un rudens ražai piemērotos ‘Superschmelz’ (paredzēti rudens ražai).

FOTO: Shutterstock

Kukurūza. Lai arī sākotnēji izmantota lopbarībai, mūsdienās kukurūzu audzē lietošanai cilvēku uzturā. Kukurūza satur vitamīnus A un C, fosforu, kalciju, dzelzi, un tā ir lielisks selēna avots. Šie lakstaugi ir īpaši, jo pēc termiskās apstrādes saglabā vairāk vērtīgo vielu nekā, piemēram, pupiņas vai zirņi. Kukurūza novērš fermentācijas un pūšanas procesus zarnās, tādējādi mazinot smaguma sajūtu, un pazemina holesterīna un cukura līmeni asinīs, tāpēc ir piemērota arī diabēta slimniekiem. Vālītes var gan cept, gan vārīt, gan konservēt.

Kukurūza ir jutīga pret salu, tāpēc tā ir jāaudzē siltā vietā. Ieteicams izvēlēties augsni ar neitrālu pH līmeni. Tiem, kas apsver iemēģināt roku kukurūzu audzēšanā, iesaka sākt ar šķirnēm ‘Mini gold’ (agrā) un ‘Golden bantam’ (vidēji agrā, neliela).