Tomātu raža pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies visā pasaulē, sasniedzot aptuveni 138 miljonus tonnu gadā. Ne katrs zina, ka Eiropā tomāti parādījās vien ap 18. gadsimtu. Dažās Eiropas valstīs tomātus audzēja kā dekoratīvus augus. 100 gramos tomātu ir tikai 22 kcal, bet tajos ir daudz organismam vērtību minerālvielu: kālijs, magnijs, kalcijs, dzelzs, fosfors, pektīns, celuloze, ogļhidrāti un tauki. Tomāti nesatur holesterīnu, toties tajos ir likopēns – viela, kas neitralizē brīvos radikāļus, kuri var izraisīt vēzi un sirds un asinsvadu slimības.

FOTO: Publicitātes foto

Šķirnes un hibrīdi – vairāk par tūkstoti

Atšķirībā no citām ogām tomāti ir dažādu krāsu, formu un lieluma. To augļi var būt zaļi («Green Zebra»), oranži («Orange queen», «Zlatava»), dzelteni («Lemon boy H», «Jantar», «Yellowstone»), sarkani («Orkado H», «Uragan H», «Jasminia H», «Magnus H»), aveņkrāsas («Malinowy rodeo», «Faworyt») un pat melni («Black cherry», «Noire de crime»).

Tomāti var būt gan dažus desmitus centimetru augsti, gan sasniegt vairākus metrus. Tomātu šķirnes iedala indeterminantajās (augsta, ir vajadzīgs balsts, piemēram, «Raissa H», «Premio H» u. c.) un determinantajās (kompakta, krūmveida, piemēram, «Polfast H», «Polbig H» un citi). Arī augļa formas var būt dažādas – bumbierveida («Radana», «Yellow perashaped», «Red pear», «Aurea H»), plūmes («Šejk», «Benito H», «Santasian H», «Chico III»), apaļa («Tolstoi H», «Fabiola H», «Brooklyn H», «Promyk»), rievota («Costoluto fiorentino», «Purple Calabash»), ovāla («Toyoto H», «Taiko»), «lielā» (milzīgi, sulīgi augļi, piemēram, «Oxheart», «Logistika H», «Mondial H», «Brutus»).

FOTO: Publicitātes foto

Izvēloties sēklas, ir svarīgi zināt, vai tas ir šķirnes tomāts vai hibrīds, jo katram veidam ir citādi audzēšanas apstākļi un nosacījumi (piemēram, uz lauka, stikla siltumnīcā, polietilēna siltumnīcā utt.). Šķirne ir ģenētiski stabila augu grupa, kurai ir noteiktas bioloģiskās īpašības, kurai ir nepieciešami noteikti audzēšanas nosacījumi un kuras atšķiras no citām šķirnēm ar vismaz vienu skaidri nosakāmu pazīmi. Iedzimtās īpašības ir nemainīgas no paaudzes paaudzē. Hibrīdu sēklas iegūst, krustojot vienas sugas dažādas šķirnes, un no šādām sēklām audzēti augi manto abu «vecāku» īpašības. Hibrīdu sēklas ir ievērojami dārgākas par šķirnes sēklām, toties hibrīdi ir daudz ražīgāki, vienveidīgāki, izturīgāki pret slimībām un kaitēkļiem, un to raža ir kvalitatīvāka.

FOTO: Publicitātes foto

Kas jāzina, audzējot tomātus

Optimālā dīgšanas temperatūra ir no +20 līdz +25 °C. Ja temperatūra ir zemāka, sēklas dīgst ilgāk un ziedkopas attīstās vēlāk. Svarīgi, lai substrātatemperatūra nebūtu zemāka par +16 °C. Ir jābūt pareizam augsnes skābumam, un augsnei ir nepieciešamas barības vielas.
Lielāki tomāti ir jāstāda retāk, mazāki – blīvāk. Stādus pārstāda siltumnīcā, kad tie ir 30–35 cm gari, tiem ir jau 7–8 lapas un augsnes temperatūra nav zemāka par +15 °C. Lai tomāti veidotu papildu saknes, ir svarīgi, lai saknes saņemtu pietiekami daudz skābekļa. Šim nolūkam augsne ik pa laikam jāparušina, taču ne dziļāk par 2–3 cm – lai neaizķertu un nesabojātu saknes, kas atrodas tuvu virskārtai.
Tomātam atstāj vienu kātu. Lai paātrinātu augļu nogatavošanos, visus sānu dzinumus nolauž, kad tie ir 4–5 cm gari. Labi augošam un uzņēmīgam tomātam vajadzētu būt 15–20 lapām. Vecās un atmirušās lapas ir jāsavāc.

FOTO: Publicitātes foto