Vai bieži domājat, kas ir bagātīga un skaista dārza noslēpums? Pirmkārt, tas slēpjas pienācīgi sagatavotās sēklās. Labi iesētas sēklas mēdz dīgt straujāk, vienmērīgāk, dīgsti ir daudz spēcīgāki un tiem ir lielāks izdzīvošanas potenciāls.

Tiesa jāatceras, ka lielākā daļa populāro Latvijas lauka dārzeņu un gandrīz visi siltumnīcas dārzeņi tiek stādīti ar sēklām, tādēļ, ja vēlaties lielu ražu, svarīgi zināt, kā rīkoties ar stādiem, kad tie gatavi pārstādīšanai.

Vēl viens ļoti svarīgs solis ir pati stādīšana. Stādot jānodrošina labākā vide augu attīstībai, tikai tā sasniegsiet maksimālo rezultātu.

Vēlaties uzzināt, kas jādara, lai pienācīgi parūpētos par sēklām un stādiem? Jums noteikti noderēs zemāk rakstītā informācija.

FOTO: Shutterstock

Dažādas metodes

Lielākā daļa dārznieku sapņo, ka viņiem būs bagātīga raža, kas strauji izdīgs un augs neticami ātri. Ja vēlaties, lai sēklas augtu krietni ātrāk, jums būtu jāzina un jāsaprot dažādi sagatavošanās noteikumi, kas jāievēro katram dārzniekam.

  • Kalibrēšana. Tā ir sēklu šķirošana atbilstoši to kvalitātei un veidam - lielajās, mazajās, vieglajās un smagajās. Kāda ir kalibrēšanas jēga? Vienāda lieluma sēklas augsnē dīgst vienmērīgāk, tāpēc arī vieglāk veikt nezāļu apkarošanu.
  • Sēklu beicēšana. Tā ir sēklu patogēnu pārnēsātāju iznīcināšana. Uz sēklām jāizsmidzina fungicīdus, kas satur minerālus un bioloģiski aktīvās vielas. Vispopulārāko dārzeņu sēklas ir apstrādātas, taču šis process nav pabeigts līdz galam - to var izdarīt arī mājas apstākļos. Sēklas var iemērkt fungicīdā «Previcur energy» (1,25%); ķīmiskajos maisījumos - kālija permanganātā (1%), ūdeņraža peroksīdā (3%), pelnos (5%); augu vai ķiploku ekstraktā (25%), alvejā; piķī; mikroelementos - borskābē (0,05%), vara sulfātā (0,02%) un mangāna sulfātā (0,03%). Ir iespēja sēklas arī karsēt karstā ūdenī (+ 40-500 ° C) – tā, lai izzustu sēklu patogēni.
  • Sēklu mērcēšana. Sīpolu, burkānu, biešu un citi dārzeņu sēklas nav ilgnoturīgas, tāpēc tās pirms sēšanas jāpadzirda ar siltu (+20° C) parastu vai kausēta sniega ūdeni. Lai sēklas ātrāk dīgtu, tās iemērc uz 12 stundām; lai dīgtu lēnāk – uz 24 stundām. Zirņus un pupas iemērc uz 2 stundām. Sēklas tur ūdeni tik ilgi, kamēr tas uzsūcas. Tas jāmaina vienreiz vai divreiz dienā. Izdīgušās sēklas diedzē 3-4 dienas līdz tās izplaukst. Izdīgušās sēklas jāsēj siltā, mitrā augsnē.
  • Sēklu diedzēšana. Diedzētās sēklas dīgst vienmērīgāk un ātrāk (4-6 dienas) nekā nediedzētas. Sēklas aplaista ar ūdeni istabas temperatūrā, kas tiek mainīts 2-3 reizes dienā, lai sēklām tiktu klāt gaiss. Piebriedušās sēklas izkaisa plānā kārtā un pārklāj ar mitru drānu. To visu laiku mitrina, lai izvairītos izžūšanas. Kad sēklām parādās asni, tās ievieto diedzētavā, kas piepildīta ar siltu un pietiekami mitru augsni.
  • Sēklu stratifikācija. Viens no visbiežāk sastopamajiem veidiem, kā aktivizēt fizioloģiskos procesus sēklās, stimulēt enzīmu aktivitāti, uzturētu augu vielmaiņu un paātrinātu augšanu un attīstību - stratifikācija (sēklu dzesēšana). Tas nozīmē, ka sēklas ieliek mitrās smiltīs un tās tur zemā temperatūrā (+1-20° C).
  • Sēklu granulēšana. Lietojot šo metodi, sēklas tiek pārklātas ar barības un aizsargvielu maisījumu, līdz ar to mainās sēklu lielums un forma. Šis process uzlabo dīgtspēju. Mājas apstākļos to izdarīt ir grūti, tāpēc šāda veida sēklas bieži pieejamas specializētajos sēklu veikalos. Lielākoties tiek apvalkotas nelielas sēkliņas (salātu, turku zirņu, begoniju, petūniju), lai izveidotu normālu sēklu izmēru, kas atvieglos pašu sēšanas procesu.
  • Sēklu sēšanas lentes. Vēl viena bieži izmantota sēklu sēšanas metode ir ar sēklu lentām. Mazās sēklas tiek saliktas uz sloksnēm – tā iespējams ērtāk iesēt sēklas, nav nepieciešamas tik daudz sēklas un, kad stādi ir izauguši, nav nepieciešamība tos piķēt. To var mēģināt izdarīt arī mājas apstākļos – uz tualetes papīra uzlīmē sēklas. Gatavas sēklu lentas (burkānu, salātu, garšaugu, redīsu sēklas) var atrast specializētajos veikalos.
  • Ko darīt ar stādiem

    Vairāk kā puse no Latvijā iesētajiem un iestādītajiem dārzeņiem un puķēm ir izauguši. Stādot stādus, dārzeņi augs labāk, ja to veģetāciju pagarinās par 40-50 dienām. Stādiem jābūt pilnīgi veseliem, nebojātiem, nesaldētiem, pareizajā izmērā, tumši zaļām lapām un ar labu, nesabojātu sakņu sistēmu.

    FOTO: Shutterstock

    Sēklu augšana tiek iedalīta šādos posmos:

    1. Sēklu diedzēšana. Šis posms ietver sēklu sagatavošanu sējai, nodrošinot sēklām nepieciešamos apstākļus un izvēloties pareizo sēšanas metodi. Diedzējumu kvalitāte atkarīga no sēklu kvalitātes. Protams, ļoti būtisks ir arī apgaismojums, temperatūra, mitrums un barības vielu daudzums. Labai dīgtspējai nepieciešams speciālais diedzēšanas substrāts (0-20 mm slānī), pareizais mitrums un īpaša temperatūra.

    2. Stāds. Tas ir jauns augs, kas jau ir izdīdzis un kuram ir palielas lapiņas. Šajā augšanas periodā ir svarīgi rūpēties par jaunajiem augiem: tie pareizi jālaista, jāmēslo, jāstimulē sakņu augšana. Fungicīdu lietošana aizsargās tos no sēnīšu slimībām. Augam jānodrošina gaisma, mitrums un pareizā temperatūra. Dīgstošas sēklas nepatērē daudz uzturvielu, bet - jo lielāks stāds, jo vairāk barības vielu tam ir nepieciešams.

    3. Augu augšana. Šajā posmā notiek augu stādu augšana, tā pārstādīšana uz pastāvīgu augšanas vietu, laistīšana un apkopšana. Stādiem nepieciešama lielāka vieta un vairāk uzturvielu, tādēļ tos nepieciešams pārstādīt. Parasti pēc piķēšanas tos pārstāda atsevišķos trauciņos. Vislabāk lietot kūdru, kas padara stādu pārstādīšanu daudz vieglāku un aizsargā stāda saknes.

    FOTO: Shutterstock

    Padomi dārzniekiem krūmu stādīšanā

    Ja runājam par koku un krūmu audzēšanu, noteikti jāparunā par to stādiem. Tiem var būt viens vai vairāki dzinumi.

    Dārza uzturēšanas izmaksas lielākoties atkarīgas no pašu stādu kvalitātes. Ja vēlaties stādīt krūmus, noteikti pievērsiet uzmanību tam, ka augi ir veseli, bez mehāniskiem vai bioloģiskiem bojājumiem, kaitēkļiem un tiem nav nekādas puves vai sēnīšu slimības. Noteikti jāpievērš uzmanība arī tam, vai sakņu sistēma ir neskarta. Visiem stādiem jābūt ar pilnīgām galotnēm. Nedrīkst pieļaut vairāku dzinumu rašanos, tie noteikti jālikvidē. Pārbaudiet, vai saknes ir dzīvotspējīgas.

    Ja stādi tiek audzēti podos un tie vairākus gadus nav pārstādīti, to saknes noteikti ir ļoti saspiestas, savijušās savā starpā - šādiem augiem būs grūti ieaugt jaunā zemē. Šajā gadījumā saknes vajadzētu viegli atšķetināt, tās neraujot un nesabojājot. Lielākiem augiem ieteicams veikt arī dažus iegriezumus (2-3 diametrā).

    Svarīgi atcerēties, ka straujāk augošie augi katru gadu jāpārstāda arvien lielākā puķu podā. Lēnāk augošie augi – ik pēc diviem gadiem. Vecākus augus, kuri aug krietni lēnāk, pārstāda apmēram reizi 5 gados. Lieliem augiem, kurus ir grūti pārstādīt, ieteicams noņemt augšējo augsnes slāni un aizstāt to ar jaunu, auglīgāku. Tā iespējams nemocīties ar šo augu pārstādīšanu.

    Ja stādi ir potēti, jāpievērš uzmanība potēšanas vietai. Tai jābūt aptuveni 10 cm attālumā no sakņu sākuma. Stumbram un kātiem jābūt līdzīgā garumā, bez nekādām pūšanas pazīmēm. Jāpievērš uzmanība tiem zariem, kuriem jānotur visa augļu masa – tie mēdz atlūst no stumbra. Jauniem kokiem, veidojot vainagu, šis defekts jālabo jau uzreiz. Jāpievērš uzmanību tam, lai zari veidotos pamīšus.Stādot augus ar kailām saknēm, bieži vien mēdz gadīties, ka sakņu sistēma nav dzīvotspējīga, tāpēc arī koks vai krūms neaug. Šajā gadījumā ir ļoti svarīga sakņu sagatavošana.Pārstādot lielākus stādus, jāpievērš uzmanība saknēm un augsnei. Pārliecinieties, ka katru gadu nogriežat krūmus tā, lai tie būtu vienu metru virs zemes. Kokiem, kuri iestādīti rudenī, vajadzētu sākt ziedēt jau nākamajā pavasarī. Galotnē jāatstāj 5-6 pumpuri. No tiem izaugs lielākie zari un galotne.

    Koku un zaru galotnēm vasarā mēdz izaug divu vai vairāku vienlīdz spēcīgu un stāvu dzinumu pušķis. Tā nedrīkst būt, jo galotnei jābūt tikai vienai. Jo ātrāk aizvāksiet liekos dzinumus, jo labāk. Visērtāk tos aplauzt vasarā, kad tie vēl nav nobrieduši. Ja kokam noderētu vēl kāds sānzars, jauno, vēl nepārkoksnēto dzinumu ar veļas knaģi var atliekt, panākot normālu valnīša izveidošanos. Ja tas nav izdarīts vasarā, nākamajā pavasarī konkurējošie zari noteikti jāizgriež līdz pamatnei. Pavasarī atliekšanai jau ir par vēlu, jo šādi dzinumi mēdz atlūst. Jo koks ir vecāks, jo grūtāk būs to izlabot.

    FOTO: Shutterstock

    Ja zari ir stāvāki, tie augs spēcīgāk. Ja zari ir lēzenāki – uz tiem veidosies ziedpumpuri. Lieliem un vidēja izmēra kokiem visizturīgākie būs tie zari, kas pie stumbra veido šauru leņķi. Pundurkokiem jāveido vainagi, kuriem nav spēcīgi un resni sānu zari. Zarojumam jābūt vienmērīgam un tam jābūt noklātam ar augļiem. Lai to panāktu, jaunajām ābelēm horizontāli jāatliec zari. Tos pat var nedaudz atliekt uz leju – tas atkarīgs no katras šķirnes augšanas īpatnībām.

    Nopirktie stādi ir pareizi jāpārvadā. Saknēm jābūt samitrinātām un pareizi iepakotām, lai tās pasargātu no izžūšanas un tiešiem saules stariem. Pirms stādīšanas saknes ieteicams iemērkt augšanas stimulatorā (vismaz 2-3 stundas), kas ne tikai stimulēs sakņu veidošanos, bet arī paātrinās pārstādītā auga ieaugšanu. Ja stādus nekavējoties neiestāda, tie noteikti jāaplaista.

    Ja plānojat stādīt kartupeļus

    Ko darīt, ja plānojat stādīt kartupeļus? Tiem, kas to dara pirmo reizi, jāzina, ka pats pamats ir pareiza kartupeļu izvēle un rūpes par kartupeļu bumbuļiem.

    Vispirms jālikvidē bioloģiski vai mehāniski bojāti bumbuļi. Tad jāatlasa kartupeļu bumbuļi, kuriem varētu būt labāka dīgtspēja. Kvalitatīvāki bumbuļi ātrāk izveidos saknes, kā arī vieglāk uzņems un absorbēs barības vielas. Tas noteikti palīdzēs iegūt krietni agrāku ražu.

    Kartupeļu atlase nepieciešama arī tāpēc, ka bumbuļiem ir dažāda veida kvalitāte: slimie bumbuļi neizveidos saknes vai arī tie būs pārāk vāji. Jo ātrāk to secinās, jo laicīgāk tos varēs likvidēt un izvēlēties stādus, kurus atstāt augšanai.

    Pirms stādīšanas atlasītie kartupeļu bumbuļi jāievieto kastēs vai plauktos un tur jānotur 30-45 dienas pirms stādīšanas. Kartupeļi dīgst +20 OC temperatūrā. Zemākā temperatūrā stādi augs ļoti lēni.

    Stādāmie kartupeļi jānovieto gaišās, labi vēdināmās telpās. To ziedēšanas laiks atkarīgs no to šķirnes un temperatūras. Kartupeļus var stādīt, kad saknes izaug 1-2cm lielumā. 4 dienas pirms to stādīšanas bumbuļi ar izturīgajām saknēm jānotur tumsā.