Grupa «Astro’n’out» ar koncertiem 10. februārī Līvānos un 11. februārī Liepājā uzsākusi Latvijas turneju, kuras ietvaros 24. martā notiks arī uzstāšanās «Palladium» koncertzālē Rīgā. Sestdienas vakarā paviesojāmies Liepājas «Lielajā dzintarā» un izbaudījām «Astro’n’out» jauno programmu visā tās krāšņumā.

Programma tik tiešām padevusies jauna un svaiga, jo astoņas no 18 koncertā izpildītajām dziesmām ņemtas no jaunākā, tikai pirms mēneša iznākušā grupas piektā albuma «Urda». Gana drosmīgs solis, ņemot vērā, ka ļaudīm ierasti koncertos labāk patīk vecās, zināmās dziesmas. Kā savulaik teicis Fredis no grupas «Labvēlīgais tips», jaunās dziesmas koncertos tomēr jāspēlē, jo kurš gan cits tās spēlēs? Jāatzīst, ka drosme šoreiz tiešām attaisnojās, jo «Astro’n’out» jaunie skaņdarbi tika uzņemti ar brīžiem pat pārsteidzoši lielu atsaucību, kas liecina par šo dziesmu potenciālu. Ne velti arī grupas vokāliste Māra Upmane-Holšteine koncerta laikā minēja, ka jau pēc gada šīs dziesmas varētu kļūt par jaunajām «Astro’n’out» vizītkartēm.

Pirmie četri Liepājas koncerta skaņdarbi bija, kā reizi, no «Urdas» apcirkņiem. Pēc sirdspukstus atgādinošā ievada, kura laikā skatuves pustumsā grupa izvietojās uz skatuves, sekoja jaunā albuma ievaddziesma «Rabarberi dejo». Uzreiz jāuzteic neparastā skatuves scenogrāfija, ko veidojis Kārlis Utināns.

Galvenie tās elementi ir 11 lieli spoguļi, kas lokveidā izvietoti grupai aiz muguras, radot efektu, ka redzi mūziķus no visām pusēm.

Rodas pat tāda kā orķestra sajūta, jo ļaužu un arī tehnikas uz skatuves izskatās daudz vairāk, nekā tas ir patiesībā. Par tehnikas trūkumu gan nevarētu sūdzēties arī bez visiem spoguļiem, jo grupas dalībnieki atkal jau lēkuši lielu soli uz priekšu un vēl vairāk sarežģījuši sev dzīvi ar visdažādākajiem mūzikas instrumentiem un gadžetiem. Tā abi grupas ģitāristi Juris Kalnišs un Mārtiņš Elerts paralēli kļuvuši arī par taustiņinstrumentālistiem, kas operē gan ar sintezatorklavierītēm, gan «Korgu», gan kontrolieri, kurā sarakstīti jaunajās dziesmās un veco dziesmu aranžējumos nepieciešamie sempli. Gana iespaidīgs ir arī ģitārpedāļu klājums kā pie viena, tā pie otra kājām. Pieaicinātais basists Toms Poišs uzspēlē arī jaunā modeļa «Moog» analogo sintezatoru, bet bundzinieks Mārtiņš Miļevskis operē ar vēl vienu semplu kontrolieri. Skaņas siena brīžiem veidojas itin bieza un piesātināta, ne uzreiz ļaujot saprast, kuru no instrumentālajām partijām kurš grupas dalībnieks tobrīd spēlē. Tas koncerta skatīšanos padara vēl jo aizraujošāku.

FOTO: Krists Luhaers

«Rabarberiem» sekoja jaunais hits «Satiksimies tiksimies», ko Māra komentēja ar tekstu, ka šo atkaltikšanos ar liepājniekiem grupa gaidīja tikpat nepacietīgi kā iemīļotu vakara seriālu. Tad tika spēlēts vēl viens jaunā albuma singls «Atskatos», kas bija ieturēts diezgan pasmaga disko ritmos un jau koncerta trešās dziesmas laikā uzrāva kājās kāda laikus iesilušāka «Lielā dzintara» sektora skatītājus. Ļoti labi zīme vēl gluži jaunai dziesmai. Ar ovācijām tika uzņemts arī lēnais skaņdarbs «Tas izlemts sen», kas bija ieturēts jau akustiskākās noskaņās.

Ar to «Urdas» pirmais bloks noslēdzās un Liepājas koncertzāli piepildīja albuma «Astro’Acoustic» labākās dziesmas «Apaļa pasaule» skaņas. Publika jau bija tiktāl iesilusi, ka plaudēja līdzi Mārtiņa Miļevska disko maršam, sacenšoties ar aizvien kāpjošo grupas kopskanējumu. Īstajā brīdī tika izšauts viens no lielākajiem grupas hitiem «Gravitātei nē» no pirmā albuma «Kuš kuš» un līdzi plaudēšanu izraisīja Mārtiņa Elerta spēlētais, labi zināmais ģitāras rifs. Publika arī dziedāja līdzi, it īpaši pievienojoties bezvārdu dungošanai «dam-pa-pei, sve-pa-pei», kas Mārai savulaik ienākusi prātā pēc festivāla «Rīgas ritmi» džeza vokālo meistarklašu apmeklējuma.

Pēc šī pacēluma Māra atbrīvojās no kimonoveidīga apģērba gabala, atklājot spīdīgu kleitu un tā it kā pasvītrojot, ka koncerts iegājis vēl brīvākā gaisotnē. Ar tekstu, ka grupā piedzimuši nu jau seši bērni, kas ir gaisma, kas padara ikdienu labāku, tika pieteikta vēl viena jaunā albuma dziesma «Gaisma nāk». To pavadīja kosmosīgi un attiecīgi astronautiski baltas gaismas, ļaujot tiešām sajusties kā mazliet ārpus šīs planētas. Par ļoti veiksmīgajiem gaismu risinājumiem, starp citu, rūpējās jau ne pirmo dienu šo mākslu piekopjošais Oskars Timbars, kurš Latvijā kļuvis jau par tādu kā koncertu vizuālās kvalitātes garantu. Uzreiz jāpiemin arī ne mazāk pieredzējušais un audiālo kvalitāti garantējošais skaņu režisors Didzis Simanovičs, kurš pa pasauli pariņķojis kaut vai kopā ar grupu «Prāta vētra». Skaņas ziņā piesātinātākos skaņdarbos viņam gan nācās diezgan sīvi pacīnīties ar «Lielā dzintara» akustikas īpatnībām, kas tā īsti neļauj koncertzālē notikt jaudīgāku skaņas spiedienu pieprasošiem rokmūzikas un popmūzikas koncertiem.

22 Foto
«Astro’n’out» koncerts Liepājā

Pat neskatoties uz to vēl viena jaunā albuma dziesma «Ķerot lielo zivi» izskanēja necerēti jaudīgi. Māra tās laikā tika izgaismota ar baltu aizmugures gaismu, radot tādu kā lielu eņģeļa spārnu efektu. Pēc piesātinātās skaņu sienas sekoja trīs dziesmu akustiskais atslābums, kas emocionāli gan nostrādāja gluži pretēji un koncerta patīkami gaišo atmosfēru kāpinoši.

Uz skatuves palika tikai Juris, Mārtiņš Elerts un Māra, kura ņēma rokās akustisko ģitāru un piesēda, ļaujot noprast, ka tūlīt sekos, kas vienkāršāks, bet noteikti ne mazāk muzikāli skaists. No albuma «Lauvas» tika nospēlēts grupas hits «Tūlīt», radot gana romantisku un pat maģisku atmosfēru. Pierādījās, ka «Lielais dzintars» tomēr ir diezgan izteikta akustiskā koncertzāle un šāds «unplugged» formāts tai piestāv daudz labāk. Taču tas nenozīmē, ka tāpēc grupai būtu jāpielāgojas katras koncertzāles īpatnībām, ja šobrīd gribas pateikt tieši to un tā, kā gribas.4

«Tūlīt» sekoja fonda «Viegli» trešā albuma «Loks vaļā» sirsnīgākais un arī galvenais skaņdarbs «Kukainītis», ko Māra, pati sevi pavadot uz ģitāras, nodziedāja vienatnē. Pēc tā tika nospēlēta labdarības akcijas «Dod Pieci» himna «Nepārlaužams», ko «astronauti» sacerējuši kopā ar Goran Gora, Donu, Ozolu un vēl citiem mūziķiem. Šī dziesma atkal jau tika izpildīta trijatā, radot pat tādu kā Ziemassvētku atmosfēru, ko vēl siltāku un gaišāku padarīja lidojošu mākoņu vizualizācija. Īpaša loma dziesmā tika atvēlēta Mārtiņa Elerta elektriskajai ģitārai, atrodot brīdi arī solopartijai. Zāle dziedāja līdzi jau itin labi zināmajam radio hitam – «Kaut uz brīdi diena apstāsies, domas pierimsies, ziema atkāpsies», un ovācijas pēc šādas kopdziedāšanas bija neizbēgamas. Šeit jāuzsver, ka grupas ģitāristi ne tikai sākuši spēlēt taustiņinstrumentus, bet arī aktīvi piedziedāt, kas kopskanējumu padara pilnīgāku un piesātinātāku.

Pēc tik akustiski liriskas atkāpes loģiski, ka koncerts tika atgriezts jaunajam «Astro’n’out» imidžam tuvākajā, elektroniskākajā virzienā. Jaunā albuma maršveidīgais, klubu mūzikai pietuvinātais diskogrāvējs «Klusējot nāc» tika pieteikts, kā grupas spēles iznākums. Kas par spēli? Izrādās, ka «astronauti» studijā sadalījušies divās daļās – ģitāristu flangs 40 minūšu laikā sacerējis tagadējo hitu «Satiksimies tiksimies», bet otrs flangs – šo skaņdarbu. Loģiski, ka Juris pēc šāda pieteikuma pamanījās apcelt Māru, ka viņa mēģina uzpirkt publiku un tās ovācijas tieši šim skaņdarbam, kas, aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, tā arī notika. Dziesma gan pamatā bija balstīta tieši uz Mārtiņa Elerta spēlēto grūva semplu un ģitāras rifu.

Māra aicināja publiku «iegrūvēt» arī tālāk un tika nospēlēts pat nedaudz psihedēlisks dejojamas rokmūzikas aranžējums albuma «Lauvas» hitam «Esi man klāt». Didzim Simanovičam atkal bija ko pacīnīties un šķita jau, ka publika šādu eksperimentēšanu nesapratīs, taču pēc dziesmas zālē atskanēja pat ovācijas!

Kā nākamo grupa muzikālās demokrātijas atjaunošanai nospēlēja krietni līganāko un pat mantriskāko dziesmu «Zilonis», kas bija karognesēja iepriekšējā tūrē «Astro’Electro Acoustic» un kā par brīnumu nevienā albumā tā arī nav iekļauta. Maģiskais piedziedājums «Un tas viss no jūras nāk, no lielās, grūtsirdīgās šalcējas, no tās...» dzirdēts pat kā mičošanas dziesma kāzās un jūras vēju pilsētā Liepājā izklausījās kaut kā īpaši iederīgi. Līganajā ritmā šūpojās izteiksmīgs zaļu staru kūlis un likās, ka publika dziedot līgojas tam līdzi. Maģisks mirklis.

Tieši spēja radīt šādus mirkļus atšķir jau augstu radošo un muzikālo līmeni sasniegušus māksliniekus no pārējiem…

Loģiski, ka «Zilonim» sekoja ilgi aplausi. Publika šādus mirkļus jūt un prot novērtēt.

FOTO: Krists Luhaers

Īstajā brīdī tika nospēlēta arī laikam jau mūžīgā «Astro’n’out» vizītkarte «Daļa Rīgas», ko iespējams vajadzētu pārnest uz akustisko sadaļu. Grupas pirmais hits uz jauno, piesātināto skaņdarbu fona izklausās kaut kā pārāk vienkāršoti. Taču varbūt, ka tas, kā reizi, ir labākais veids, lai parādītu, ka grupa 14 tās pastāvēšanas gadu laikā ir muzikāli pamatīgi augusi.

Pēc vizītkartes «Astro’n’out» ķērās pie īstas deju ballītes radīšanas, nospēlējot arī pirmo dziesmu koncertā no albuma «Ģeometrija» – «Spoguļoties». Koncertā dominējošo zili balto gaismu pavadībā publikai tika piedāvāts atkal jau pasmags disko, ko īpaši sulīgu padarīja Toma Poiša spēlētais «Moog» analogais sintezators, kura murrāšanu grūti sajaukt ar jebkādu citu skaņu uz šīs pasaules. Māra tikmēr bija pats koķetuma iemiesojums un dejoja ar tamburīnu un vārdiem «Bet, kad tu sāc, tad arī es, es varu spēlēt spēlītes, man patīk spoguļoties, skaties!». Ir interesanti pavērot, kā no ģitārdziesminieces viņa iemācījusies momentāni pārvērsties par īstu diskodīvu, kam sākotnēji bija pagrūtāk noticēt, bet nu jau visas šaubas aizdejotas kaut kur vējā un, atsaucoties uz šīs pašas dziesmas tekstu, viņai nav vairs jāslēpjas mīmikās.

Kā pēdējais skaņdarbs pirms nākšanas atpakaļ uz bis tika izpildīts vēl viens jaunākā albuma hits «Turies», kas paredzami izpelnījās ilgstošus aplausus un ovācijas. Uz bis grupa sarkanu gaismu ielenkumā piedāvāja albuma «Ģeometrija» lielāko hitu «Tici sev», ieturot to stabilās rokdziesmas pozīcijās un liekot publikas kopkorim dziedāt līdzi.

FOTO: Krists Luhaers

Visbeidzot tika atkārtots jaunākā albuma hits «Satiksimies tiksimies», kura sākumā pēc Māras iedrošinājuma visi «Lielajā dzintarā» esošie skatītāji momentāni cēlās kājās un plaudējot nodejoja līdz pat dziesmas un arī koncerta beigām. Kā jau tas bieži gadās labos sēdkoncertos, kad to beigu daļā publika piecēlusies kājās un pilnībā atbrīvojusies, tā vien gribas, lai grupa turpinātu spēlēt vēl un vēl. It īpaši jau visiem zināmus hitus, kam dziedāt un dejot līdzi. Taču tā tas, protams, nenotiek, jo tāda ir šo koncertu specifika. Ovācijas, aplausi, puķes un ļoti labi pavadīta laika sajūta. Bravo «astronautiem»!

Tūres grafiku un iespējas nopirkt koncertu biļetes lūko grupas oficiālajā mājaslapā internetā.