Jaunzēlandiešu muzikālā sensācija «The Naked And Famous», kuri Latvijā vairāk pazīstami ar singlu «Young Blood» no sava debijas albuma «Passive Me, Agressive You», jau 9. augustā uzstāsies «Sunset» festivālā Siguldā, kur, saulei rietot, siguldiešiem un pilsētas viesiem būs iespēja baudīt mutuļojoši aizraujošu popmūziku ar indī un 80. gadu postpanka un elektroroka iezīmēm. Koncerta viesi - «Audience Killers» un Kriss Noa (Chris Noah).

Grupas kodolu veido Alisa un Toms, kuru vokālu, taustiņinstrumentu un ģitāru radošā mijiedarbība ir galvenais dzinējspēks. Mums ir izdevies sazināties ar Alisu un noskaidrot mazliet vairāk par noskaņojumu un dzīvo uzstāšanos, pirms viņi ierodas Siguldā.

Ko zini par Latviju? Ko gaidi no šā koncerta?

Nekad neesam bijuši vai spēlējuši tur. Gaidām šo uzstāšanos ar nepacietību.

Ja jums būtu brīvs laiks, ko jūs vēlētos apskatīt?

Man patīk apmeklēt muzejus, pagaršot tradicionālos ēdienus un iedzert labu kafiju. Man arī patīk apmeklēt baznīcas, aizdedzināt svecītes par mīļajiem. Esmu redzējusi daudzas brīnišķīgas baznīcu ēkas, ceļojot pa Eiropu.

Vai jums ir kādas īpašas tradīcijas, kuras ievērojat koncertu dienās vai tieši pirms koncertiem?

Daudzos gadījumos mēs vienkārši ļaujamies notikumu gaitai. Bez balss iesildīšanas ir konstanta pārvietošanās turp un atpakaļ līdz koncerta sākumam. Mēs visi nedaudz satraucamies, pirms kāpjam uz skatuves, un darām visu iespējamo, lai atbrīvotos no šā uztraukuma. Es dzeru daudz tējas, jo man vienmēr ir bail, ka palikšu bez balss.

Turnejas var būt nogurdinošas. Īpaši vasaras laikā ar daudzajiem ceļojumiem un koncertiem. Kas tev palīdz atgūties?

Miegs! Daudz miega! Ceļošana var būt nogurdinoša laika zonu maiņu un garo pārlidojumu dēļ. Tas izklausās tik vienkārši, taču es jūtos tā, it kā varētu izdarīt jebko, kad esmu labi izgulējusies un atpūtusies.

Kas tevi var pa īstam sadusmot?

Kad neesmu ilgu laiku uzrakstījusi nevienu dziesmu vai spēlējusi ģitāru. Es dusmojos un esmu pikta uz sevi. Jūtos, ka man ir jābūt radošajā procesā visu laiku, neatkarīgi no tā, cik liela vai maza produktivitāte ir rezultātā, dažreiz šī sajūta ir kā atkarība. Zinu, tas neizklausās veselīgi, izklausās, ka radu sev lielu spiedienu un papildu spriedzi. Varbūt daru maz, bet mēģinu to sabalansēt, lai nejustos dusmīga.

Kāda ir jautrākā pieredze no turnejām?

Mēs spēlējām vienā no lielākajiem mūzikas festivāliem Amerikā, Milvoki. Dziesmas «Young Blood» laikā pūlī bija puisis, kurš meta iedomātu laso un mēģināja mani sagūstīt. Ir grūti šādā brīdī nesmieties dziesmas laikā. Rezultātā es skrēju uz otru skatuves galu, lai pabeigtu dziesmu. Tas bija diezgan smieklīgi.

Vai atrašanās koncertturnejā palīdz jaunas mūzikas radīšanas procesā? Vai varat nosaukt dziesmas, kuras radušās turnejas laikā? Vai varbūt tieši otrādi - radošais process liek pastāvēt uz vietas?

Spēlēšana dzīvajā parāda mums, kuras dziesmas iedarbojas uz auditoriju un kuras ne. Ja neesam pārguruši, tad mēģinām rakstīt arī pa ceļam, bet lielākoties šis process parasti sākas studijā, klēpjdatoros un tad pārvēršas mēģinājumu telpā. Inkubācijas periods, esot ierakstu studijas telpā, ir atsevišķs process. Mēs nepārslēdzamies uz mēģinājumu telpu ar grupu, pirms mums ir skaidrs darba veidols.

Vai vari pateikt, kurā virzienā būtu devusies, ja tā nebūtu mūzika? Mūzikas bizness var būt nežēlīgs. Kas ir svarīgākais, ko esi savas karjeras laikā iemācījusies?

Zinu, tas izklausīsies klišejiski, bet visu savu dzīvi esmu jutusi, ka mūzika ir tas, kas man ir jādara. Esmu sapratusi, ka man ir ļoti paveicies ar infrastruktūru un atbalstu, kurš man ir pieejams. Es pārāk neuztraucos par citām lietām, koncentrējos uz to dziesmu radīšanu, kuras skan manā galvā. Es dzīvoju, lai to darītu katru dienu, un esmu pakārtojusi savu dzīvi, lai varētu to darīt. Tas nebija viegli un nenotika vienā dienā, es pie tā cītīgi strādāju. Mūzikas industrija ir ļoti mainījusies, kopš mēs sākām tajā darboties, taču viena lieta ir nemainīga. Tu nevari doties «pa mēli», ja tev nav jaunas mūzikas. Viss sākas ar to.

Vai esi greizsirdīga uz kādu citu mākslinieku dziesmām un vēlējusies, kaut tu būtu tās radījusi?

Varu godīgi teikt, ka nekad neesmu uz to skatījusies no tāda skatpunkta. Esmu klausījusies grupas un jutusies iedvesmota no tā, kā viņu mūzika liek man justies, un tā rezultātā esmu radījusi jaunu mūziku pati, kura raisa tādas pašas izjūtas tālāk citos cilvēkos. Vienmēr esmu sekojusi savai balsij, un man vienmēr ir bijis svarīgi šo saikni nepazaudēt.

Biļetes uz 9. augusta Sunset festivālu joprojām ir pieejamas visās Biļešu servisa tirdzniecības vietās un www.bilesuserviss.lv tīklā.