Šodien ar koncertu pie Ērgļu klintīm sākas Cēsu Mākslas festivāls, kas ilgs līdz 13.augustam, informēja festivāla pārstāvji.

Festivāla sākumu ieskandinās koncerts pie Ērgļu klintīm, kur mūziķiem būs speciāli izbūvēta platforma Gaujas vidū, bet skatītāju sēdvietas atradīsies upes krastā. Atklāšanas koncertā uzstāsies sitaminstrumentālistu ansamblis «Perpetuum ritmico».

Pasākuma otrajā daļā tiks atklāta kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā festivāla filmu programma «Upe», kurā varēs vērot 1934. gadā tapušo un īpaši šim projektam digitāli atjaunoto latviešu dokumentālo filmu «Gauja». Filma tiks projicēta uz klintīm, radot īpašu audiovizuālu efektu.

Katru nedēļas nogali festivāla laikā filmu programma turpināsies ar seansiem «kinoteātrī uz ūdens». Programmā iekļauta izcilā britu aktiera Čārlza Lotona vienīgo darbu kino režijā «Mednieka nakts» (1955) un vācu režisora Vernera Hercoga filmu «Agire, Dieva dusmas» (1972) par spāņu konkistadoru ekspedīciju, kas dodas lejup pa Amazones upi zelta un labklājības meklējumos. Pavisam citādāka ir brazīliešu režisora Ozualdo Ribeiro Kandejasa filma «Robeža» (1967) - darbs, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfisku eksperimenta un dokumentālā kino robežas.

Laikmetīgā māksla šī gada Cēsu Mākslas festivālā atklāsies priekšlasījumu formātā koncertzāles «Cēsis» kino zālē. Īpaši veidotais cikls sniegs festivāla apmeklētājiem saistošu un profesionālu ieskatu laikmetīgās kultūras procesos un atspoguļos izcilākās personības.

Kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai raksturīgi gan eksperimentāli meklējumi un jaunatklājumi, gan klasiskas vērtības. Arī jaunrades veicināšana un atbalstīšana ir viena no galvenajām festivāla misijām, tāpēc ik gadu apmeklētājiem ir iespēja novērtēt speciāli festivālam sagatavotus projektus. Tāds 28.jūlijākoncertzālē «Cēsis» būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums «MusicPainting/Live», kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē skanēs Johannesa Brāmsa, Sezāra Franka, Morisa Ravela, Friderika Šopēna un Roberta Šūmaņa klavierdarbi.

Divi festivāla mūzikas notikumi gaidāmi 5.augustā. Plkst.17 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā muzicēs Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, kura kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni atskaņos latviešu un franču komponistu mūziku.

Savukārt plkst.21 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas «Ainadamar» pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21.gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās.

Cēsu Mākslas festivāls nav iedomājams bez teātra. Šī gada teātra izrāžu GRAND PRIX skate piedāvās piecus Latvijas teātru skatuves darbus, kurus izvēlējusies pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe. Redzēsim divus Dailes teātra iestudējumus – Tenesija Viljamsa «Kaķis uz nokaitēta skārda jumta» Lauras Grozas-Ķiberes režijā un Venta Vīnberga «Pielūdzēja Nr.1», režisors Gundars Silakaktiņš. Skatē iekļauti arī divi Latvijas Nacionālā teātra darbi - Gunāra Priedes «Zilā» Toma Treiņa režijā un Antona Čehova «Kaija» Elmāra Seņkova režijā. Neatkarīgos teātrus skatē pārstāvēs Dirty Deal Teatro ar Jāņa Joņeva un Anetes Konstes izrādi «Zvērīgā mīla», ko iestudējis Mārcis Lācis.

«Cēsu Mākslas festivāls, aizsākot jaunu desmitgadi, pakāpeniski pāriet no strikta notikumu žanriskā dalījuma uz programmu, kurā uzsvērta ideja, eksperiments, diskusija, un uzmanības fokusā ir kultūra kā parādība. Šis ir pārmaiņu un piesātinājuma laiks sabiedrībā, kultūrā un mākslā, tai pašā laikā visi joprojām nerimstoši meklē jaunus un nebijušus veidus, kā radoši izpausties, neierūsēt, izmēģināt ko jaunu. Arī mēs. Šī gada festivālu raksturo žanru mijiedarbība un savstarpējā klātesamība. Mēs esam un būsim radošo meklējumu fāzē un, manuprāt, tas ir vienīgais iespējamais attīstības ceļš,» stāsta Juris Žagars.