Turpinām iesākto rakstu sēriju, kurā atskatāmies vēsturē - kā Rīga (nākotnē noteikti arī citas Latvijas pilsētas) izskatījās pirms 50, 70, 100 gadiem. Atgriežamies Rīgas sirdī, vietā, kur šodien stalti stāv Kārļa Zāles radītais Brīvības piemineklis, bet vēl gadsimta sākumā brauca pajūgi un tramvaji. Šodien (Rīgas Domes lēmums) to lemts dēvēt par Brīvības laukumu.

Šajā kolāžā redzams Brīvības laukums šodien un gadsimta sākumā. Vietā, kur vēlāk uzcelts Brīvības piemineklis, dažus gadus lemts bija stāvēt piemineklim Pēterim I, kurš atklāts 1910. gadā, bet jau kara laikā nopostīts. No pieminekļa pāri palika vien postaments. To brīvvalsts laikā mēdza izmantot kā afišu stabu.

FOTO: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija "Zudusī Latvija"

Tagadējo Brīvības ielu 19. gadsimta beigās dēvēja par Aleksandra bulvāri. Katru dienu pa to kursēja 2. un 3. līnijas tramvaji, arī zirgu tramvaji.

FOTO: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija "Zudusī Latvija"

Fotogrāfijā redzami Rīgas iedzīvotāji (varbūt viesi) un kāds uzcītīgs sētnieks.

FOTO: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija "Zudusī Latvija"

Protams, labi zināms ir fakts, ka Brīvības piemineklis tika atklāts 1935. gadā. Tas ir 42 metrus augsts un veidots no pelēka un sarkana granīta, travertīna, dzelzsbetona un vara.

FOTO: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija "Zudusī Latvija"

Fotokolāžu autors - Jānis Škapars.