Naktī no 9. uz 10. jūniju Daugavpils cietoksnī Mākslas nakts kulminācijā tika atklāta lielformāta interaktīvā skulptūra «Cietokšņa spoks», kas tapusi kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra rīkotā II Starptautiskā tēlniecības simpozija uzvarētājdarbs. Tēlnieka Egona Peršēvica vadībā pie skulptūras izveides Liepājas darbnīcā strādājuši arī mākslinieki Ivonna Kalita un Kaspars Čekotins.

Ar īpašu performanci spoku zirga atklāšanu ieskandināja Liepājas Simfoniskā orķestra trompetists no Ukrainas Oleksijs Demčenko.

«Skulptūra ne vien naktī spīd, bet tai ir arī savs interaktīvais moments – ņemot talkā lukturīti, uz tās var arī zīmēt. Nav pat jāsagaida tumsa, to var darīt arī krēslā. Jo ilgāk lukturīti patur pie zirga, jo spilgtāk atspīd radītais zīmējums vai uzraksts,» stāsta tēlnieks Egons Peršēvics.

Atgādinām, ka šogad starptautiskajā tēlniecības simpozijā Marka Rotko mākslas centrs konkursa kārtībā māksliniekus aicināja radīt laikmetīgu lielformāta zirga tēlniecības objektu, kas kļūtu par vienu no pastāvīgiem laikmetīgās mākslas vides objektiem Daugavpilī. Konkursā tika iesniegti 35 tēlniecības ideju pieteikumi no dažādām valstīm, tikai 4 no Latvijas. Darbu pie zirga skulptūras izveides mākslinieki uzsāka jau marta nogalē tēlnieka Egona Peršēvica darbnīcā. Maija beigās spoku zirgs atvērtā treilerī mēroja tālo ceļu no Liepājas uz Daugavpili.

29 Foto
Daugavpils cietoksnī atklāta Rotko centra spoku zirga skulptūra

Skulptūras koncepcija vēsta, ka «Galvenais iedvesmas avots skulptūrai ir pats Daugavpils cietoksnis. Katrai senai un ievērojamai būvei ir savs spoks. Daugavpils cietoksnim tas ir kara zirgs; tāpat kā cietokšņi, kara zirgi bija svarīgas militārās infrastruktūras sastāvdaļas, kas gandrīz vienlaicīgi kļuva nederīgas, attīstoties militārajai tehnikai. Parasti karu sausais atlikums ir nevis medaļas un cēlas uzvaras, bet gan sakropļotas un izpostītas dzīves.» Skulptūras autoriem karš asociējas ar Pirmā pasaules kara fotogrāfijām, kurās redzami pārsējos ievīstīti ievainotie karavīri, tādēļ «šis kara zirga spoks arī ir tāds apcerīgs un sabindēts, nevis auļojošs ar vējā plandošām krēpēm.»