Latvijas tautsaimniecībā tiek nodrošināta makroekonomiskā stabilitāte un nav novērojamas labi zināmās ekonomikas pārkaršanas pazīmes, uzrunā Saeimai pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers, runājot par valdības paveikto, sacīja: «Lai neizklausītos lielīgs, teikšu ļoti pieticīgi - daudzas lietas ir izdevušās». Pēc dažu gadu stagnācijas perioda, Latvijas tautsaimniecība ir sākusi strauji augt un provizoriskais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2017.gadā sasniedza 4,5% - tādējādi ir pārsniegts līdz šim vēsturiski augstākais pieauguma līmenis, kuru Latvija sasniedza 2007.gadā, klāstīja valdības vadītājs. Tomēr atšķirībā no pirmskrīzes gada, šoreiz Latvijas tautsaimniecībā tiekot nodrošināta makroekonomiskā stabilitāte.

Pēc premjera teiktā, eksperti reizēm ieminas par straujo algu pieaugumu, kas pārsniedz produktivitātes palielināšanos. Tā tiešām ir problēma ar pamatīgu politisku saturu, jo tā vistiešākajā veidā ir saistīta ar darbaspēka piesaistīšanu no citām valstīm, atzina Kučinskis. Viņš norādīja, ka iespējami dažādi risinājumi, bet tiem visiem jābalstās uz vienošanos koalīcijas partneru starpā. Tas attiecoties uz to valdību, kas tiks izveidota pēc nākošajām vēlēšanām.

Premjers akcentēja, ka Latvijai ir jāpanāk IKP pieaugums 4,5%,bet labāk - 5% līmenī vairāku gadu garumā. «Mēs «nespiežam gāzi grīdā», mēs gribam izrauties no atpalicēju grupas un pietuvoties tiem, kas ir vidū, tātad Eiropas Savienības vidējam līmenim. Tas ir mērķis vēl vismaz vairākiem gadiem un tas pilnībā atbilst Latvijas valsts un tautas interesēm. Tas ir vienīgais ceļš pa kuru ejot mēs veicinātu repatriāciju un stimulētu reģionu attīstību,» teica Kučinskis.

Viņš arī pateicās parlamentam par atbalstu nodokļu reformai, uzsverot, ka jau tagad ir pazīmes, kas liecina, ka Latvija ir kļuvusi interesanta potenciālajiem investoriem. Runājot par ēnu ekonomiku, premjera atzina, ka tā ir politiski jūtīga tēma un pēdējās nedēļas notikumi to kārtējo reizi apliecinot. «Neraugoties uz dažādiem skeptiskiem prātojumiem, pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai strādā, tas tiek pilnveidots un spiediens uz šo it kā neredzamo biznesa nozari nemazināsies,» pauda Kučinskis.

Valdības vadītājs norādīja, ka ir divi būtiski reformu virzieni, kuri joprojām ir valdības dienas kārtībā un nepazudīšot no tās vēl gadiem ilgi. Šīs ir veselības aprūpes un izglītības nozares reformas.

«Te vēlreiz ir jautājums par sociālo taisnīgumu. Mēs visi zinām, ka nevienlīdzība, arī nabadzība ir viena no lielākajām Latvijas problēmām, kuru mums bieži atgādina dažādas starptautiskās organizācijas, kurās mēs līdzdarbojamies. Veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformas mērķis ir vairot sociālo taisnīgumu,» uzskata politiķis.

Viņaprāt, ir aizvien mazāk ticamu argumentu, kas liktu saglabāt «pustukšas skolas» daudzās Latvijas vietās. Valsts mainās, veidojas jauna apdzīvotības struktūra, kas būtiski atšķiras no tās, kas pastāvēja pirms 70 vai 30 gadiem, tātad ir jāmainās arī valsts infrastruktūrai, kas vistiešākajā veidā skar skolu tīklu, teica premjers. Viņš akcentēja, ka ir jāfinansē tikai tās skolas, kuras spēj sapulcināt lielāku skolēnu skaitu un nodrošināt viņiem kvalitatīvu izglītību.

Kučinskis gan piebilda, ka skolu tīkla optimizācijas procesā svarīga ir pašvaldību iniciatīva un prasme sadarboties savā starpā. Viņš mudināja deputātus aktīvi iesaistīties šajā procesā un izmantotu savu autoritāti, runājot ar savu dzimto novadu amatpersonām.

Politiķis atgādināja, ka ir notikušas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā, piemēram, ir palielināts nozares finansējums, paaugstinātas veselības aprūpes sistēmā strādājošo algas. Kučinskis sacīja, ka turpina attīstīties bieži kritizētā e-veselības sistēma. «Tā noteikti ir jāpilnveido, bet atpakaļceļa vairs nebūs. E-veselība padara skaidru informācijas un finanšu plūsmu, kur galvenais ieguvējs būs pacients. Nozares profesionāļi tiek aicināti izteikt savus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai,» piebilda premjers.

Runas noslēgumā Kučinskis vērsa uzmanību, ka šogad svinam mūsu Latvijas dibināšanas simto dzimšanas dienu. «Esmu pārliecināts, ka tie ir mūsu kopīgie svētki arī tad, ja mūsu politiskie uzskati ir diametrāli pretēji. Domāju, ka mēs varam vienoties, ka šie ir kopīgi svētki arī mūsu ļoti dažādajiem vēlētājiem. Vēlēšanu un svētku gadā tam ir liela nozīme. Mācīsimies būt kopā, neatsakoties no savas izcelsmes, dzimtās valodas, vērtībām un uzskatiem,» teica premjers.

Kā ziņots, premjers šodien sniedza Saeimas ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto.