Gada inflācija ir sākusi atslābt, novembrī sarūkot trešo mēnesi pēc kārtas – līdz 2.7%. Tā visdrīzāk turpinās samazināties decembrī, jo pērn decembrī mēneša inflācija bija 0.6%, kas ir daudz, jo parasti šajā mēnesī cenu līmenis ir diezgan plakans. Šogad gada vidējā inflācija varētu būt 2.9%. Nākamgad vidējā inflācija būs līdzīga, bet iemesli citi.

Turpmākajos mēnešos uz patēriņa cenu indeksu darbosies spēcīgas pretējas ietekmes.

No vienas puses tiek paaugstināti akcīzes nodokļi, tātad sagaidāms inflāciju palielinošs efekts. Nākamgad vidējā gada inflācija gaidāma apmēram 3% līmenī. Akcīzes nodokļu kāpuma dēļ krass gada inflācijas lēciens paredzams janvārī, pārējā gadā tas varētu saglabāties apmēram janvāra līmenī, spriežot pēc šobrīd pieejamās informācijas. Līdzās nodokļu ietekmei nākamgad iespaidu uz cenu līmeni mēreni varētu pastiprināt arī algu kāpums. Ja šogad vidējais algu kāpums varētu būt ap 7.5%, tad nākamgad, ļoti provizoriski vērtējot, ap 9% – ir iespējami lieli pārsteigumi. Attiecīgi palielināsies arī pakalpojumu cenu inflācija, kas aizvadītajā gadā pārsvarā turējusies ļoti tuvu 3%.

Sviesta cenām vajadzētu atslābt

Šogad diezgan svarīgā un brīžiem nepatīkamā globālo izejvielu cenu ietekme kopš decembra sākuma virzās inflācijas mērenību veicinošā virzienā. Novembrī caurmēra izejvielu cenas (Bloomberg indekss) bija augstākās kopš februāra. Taču jau decembra pirmajā nedēļā indekss noslīdēja par 3.1%, tā vērtība jau ir zem aizejošā gada vidējās. Kritās enerģijas cenas (par 3.4%), vēl nedaudz vairāk — industriālo metālu cenas (par 3.7%). Lauksaimniecības produktu cenu apakšindekss ir niecīgā attālumā no līmeņa, kas līdz šim ir reģistrēts šajā gadsimtā (2008. gada decembrī). Bloomberg indeksā gan nav ietvertas šobrīd vēl diezgan augstās piena produktu cenas, tur ir kafija, kukurūza, kokvilna, soja, cukurs un kvieši. Par laimi, pērn vislielāko šoku sagādājusī sviesta cena biržās no augstākā punkta septembrī (gandrīz 7000 eiro par tonnu) nokritusies jau līdz gandrīz 4500 eiro par tonnu, kas gan vēl ir diezgan daudz. Turpretim vājpiena pulvera cenas ir ļoti zemā līmenī. Tāpēc pārtikas inflācijai ir jāatslābst.

Latvijas patēriņa cenu datos novembrī pārtika vēl veidoja 40% no kopējā devuma gada inflācijā, bet situācija drīz mainīsies. Augstākā pārtikas gada inflācija bija augustā (7.3%), tā bija augstākā tieši sešu gadu laikā, novembrī tā bija noslīdējusi jau līdz 5.2%. Piena cenas septembrī gada griezumā kāpa par 14.9%, novembrī – par 12.4%. Sviesta inflācija no ārkārtīgi augsta līmeņa augustā 84.5% sarukusi līdz joprojām «cienījamiem» 58.6%. Tas gan pārsvarā bāzes efekta dēļ, cenu līmenis augstāko punktu sasniedza oktobrī, novembrī samazinājās par 2.3%, domājams, ka tālāk tas velsies lejup strauji.

Pārējās lielajās produktu grupās notikušo cenu izmaiņu ietekme ir samērā neliela. Par 4.0% gada laikā augušas sakaru cenas, bet šīs kategorijas daļa patēriņa grozā ir neliela. Par 3.3% pieaugusi ar medicīnu saistīto preču un pakalpojumu cena.