Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāuzņemas atbildība par nekontrolēto obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atļauju pagarināšanu, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Attiecībā uz atļauju pagarināšanu - tā ir mūsu vaina. Mēs nepievērsām pietiekamu uzmanību,» teica ministrs.

Viņš arī norādīja, ka šobrīd ir sāktas plašas pārbaudes. «Mēs veicam pārbaudi pa pilnu perimetru, nevis tikai par septiņām vietām, kas ir zināmas,» uzsvēra Ašeradens.

Vienlaikus viņš arī norādīja, jau iepriekš Būvniecības valsts kontroles birojs bija konstatējis virkni nepilnību elektroenerģijas ražošanas stacijās. «Ir diezgan skaidri redzams, ka ir izveidota sistēma, kā saņemt atļaujas, bet neviens šo sistēmu īsti neuzraudzīja. Šogad, redzot, ka īsti uzraudzības tam visam nav, es devu rīkojumu Būvniecības valsts kontroles birojam izveidot inspektoru vienību, kas uzrauga šādus procesus. Līdz šim jau ir veiktas vairākas pārbaudes un ir konstatēta virkne nepilnību esošajās stacijās,» klāstīja ministrs.

Tāpat viņš piebilda, ka Ekonomikas ministrija pirmdien, 16.oktobrī, vērsās Valsts policijā par situāciju SIA «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. «Attiecībā uz Rīgas koģenerācijas staciju vakar vērsāmies policijā un viņi izvērtēs šo gadījumu. Tā šķiet jau ir absolūti nepieņemama situācija,» teica Ašeradens.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Ašeradens uzdevis EM kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā «Nekā Personīga» paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS «Sadales tīkls» testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados.

Pārbaudes uzdots veikt, izbraucot uz konkrētajām vietām. Šīs vietas ir «Kriozes», Saldus pagasts, Saldus novads (SIA «Briedis būve»), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA «Madonas Eko»), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA «Tektus»), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA «M parks»), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA «E Strenči»), SIA «Elektro rīdzene» (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA «E Seda»).

Tāpat pārbaudi uzdots veikt «Rīgas enerģijā». Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. «Nekā Personīga» esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Vienlaikus Ašeradens uzdevis «Sadales tīkls» sākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par «Rīgas enerģijas» koģenerācijas stacijas darbību.

«Sadales tīkla» pārstāve Renāte Meļķe aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka uzņēmums izveidojis iekšējo izmeklēšanas komisiju, kura pārbaudīs informāciju un vērtēs atbildīgo darbinieku rīcību par «Rīgas enerģijas» koģenerācijas stacijas darbību. Pārbaudes skars arī septiņas mazākas koģenerācijas stacijas.

Atbildīgie «Sadales tīkla» darbinieki uz laiku ir atstādināti no pienākumu veikšanas, kamēr notiek izmeklēšana. Cik un kuri darbinieki no pienākumu pildīšanas atstādināti uzņēmuma pārstāvji patlaban neatklāja, norādot, ka izmeklēšanas laikā nevar sniegt detalizētāku informāciju.

Savukārt AS «Latvenergo» valde meitasuzņēmuma «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim pieprasījusi nekavējoties nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu, izvērtējot «Sadales tīkla» darbinieku atbildību un rīcību, veidojot dokumentāciju un komunicējot ar citām lēmumu pieņemošām organizācijām par ekspluatācijā nododamajām koģenerācijas stacijām un to darbību. Uzdots sākt iekšēju izmeklēšanu par iespējamu rupju darba pienākumu nepildīšanu vai ļaunprātību.