Latvijas vai Ventspils brīvostas iesaiste gāzesvada projektā «Nord Stream 2» nekādā veidā nav atbalstāma, pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs uzsvēra, ka valdība jau ir lēmusi nekādā veidā šajā projektā neiesaistīties.

Ašeradens esot devis skaidras instrukcijas savai pārstāvei Ventspils brīvostas valdē Sandrai Sondorei neatbalstīt nekāda veida iesaisti attiecīgajā projektā.

Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») šodien paziņoja, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi «Noord Natie Ventspils Terminals» un «Eurohome Latvija» saņēmuši piedāvājumu iesaistīties «Nord Stream 2» gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro.

Brīvostas valdē darbojas četri pašvaldības pārstāvji (Lembergs, Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs, Didzis Ošenieks), kā arī četri valsts pārstāvji - Sondore (ekonomikas ministra pārstāvis), Kaspars Ozoliņš (satiksmes ministra pārstāvis), Ringolds Beinarovičs (finanšu ministra pārstāvis) un Edijs Vaznis (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvis).

Kā ziņots, «Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. «Nord Stream» gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par «Nord Stream 2», uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns «Gazprom», Lielbritānijas un Nīderlandes grupa «Shell», Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi «Uniper» un «Wintershall» 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu «Nord Stream 2» Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā «Nord Stream», un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.