Lietuvas retorika, ka AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) nav pamata pieprasīt kompensāciju par Mažeiķu-Reņģes posma nojaukšanu, ir saprotama, jo kaimiņvalsts mediji vēsta par iespējamu soda naudas segšanu no nodokļu maksātāju kabatas, sacīja LDz pārstāvis Māris Ozols.

Viņš norādīja, ka saistībā ar iespējamu kompensācijas prasīšanu Lietuvai patlaban notiek juridiskā analīzē, taču Eiropas Komisijas (EK) lēmums vēl nav publiski pieejams, tāpēc par konkrētiem soļiem vēl tiks lemts.

Vienlaikus Ozols atzīmēja, ka LDz prioritāte ir kustības atjaunošana šajā posmā un iespējamās kompensācijas apmērs ir atkarīgs no tā, cik ātri tiks atjaunota līnija.

«Lietuvas retorika, bez šaubām, ir saprotama, īpaši ņemot vērā, ka

kaimiņvalsts medijos jau runā par to, ka soda naudu un iespējamās kompensācijas var nākties segt nevis no dzelzceļa, bet gan valsts budžeta jeb nodokļu maksātāju kabatas,»

piebilda LDz pārstāvis.

Kā ziņots, ka Lietuvas Dzelzceļa vadītājs Mants Bartuška paziņojis, ka LDz nav jēgas tiesā pieprasīt kompensāciju par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu tāpēc, ka šādai prasībai nebūtu nekāda pamata.

«Jāsaprot, ka latvieši ir gan brāļi, gan konkurenti. Viņi var nosaukt dažādas summas, mēs esam dzirdējuši hipotētiskas lielas [summas], taču, ja nav pamata, tad cena viņu prasībām ir nulle. Runāt ar latviešiem mēs plānojam tuvākajā laikā. Vai šīs tikšanās palīdzēs, redzēsim, bet mums ir svarīgi, lai mums būtu labas partnerattiecības ne tikai ar [Polijas naftas koncernu] «Orlen», bet arī ar kolēģiem latviešiem,» preses konferencē teica Bartuška.

Viņš arī paziņoja, ka

Lietuvas valsts dzelzceļš Eiropas Savienības Tiesā pārsūdzēs EK noteikto naudassodu, kā arī varētu tuvākajā laikā sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu.

Tāpat vēstīts, ka EK oktobra sākumā piemēroja Lietuvas Dzelzceļam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, 2008.gadā likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu ar Latviju. EK lēmumā paredzēts ne tikai naudassods, bet arī prasība Lietuvas Dzelzceļam novērst pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība.

Vienlaikus jebkura persona vai uzņēmums, kuru skar pret konkurenci vērstā rīcība, var celt dalībvalsts tiesā prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Gan tiesu praksē, gan Eiropas Savienības regulā apstiprināts, ka valstu tiesās izskatāmajās lietās EK lēmums ir saistošs pierādījums tam, ka rīcība ir tikusi īstenota un bijusi nelikumīga. Pat ja komisija attiecīgajam uzņēmumam ir uzlikusi naudas sodu, zaudējumu atlīdzināšanu var piespriest, nepiemērojot samazinājumu piemērotā naudas soda dēļ.

19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms negaidīti tika slēgts 2008.gadā, to skaidrojot ar sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.