Pieprasījums pēc kravu transporta uz Baltijas valstīm ir tuvu «trekno gadu» līmenim, aģentūrai LETA pauda transporta, ekspedīcijas un noliktavas pakalpojumu kompānijas SIA «Arfi Line» valdes loceklis Artis Bierands.

«Nebeidzama cīņa par izdzīvošanu - tā īsumā es varētu raksturot pēdējos gadus autopārvadājumu jomā. Kā jau ļoti daudzās citās nozares, arī transportā un loģistikā 2008.gads iezvanīja jauna posma sakumu, kurā arvien vairāk bija jāmāk adaptēties starp pieaugošajām prasībām pēc aizvien kvalitatīvāka loģistikas pakalpojuma, un pēc krīzes - kravu apjomu samazinājuma apstākļos. Lai arī 2016.gads nebija izņēmums, tomēr pārvadājumu tirgū jau sāka iezīmēties vairāk pozitīvas tendences, kam pamatā bija joprojām relatīvi zemas degvielas cenas, jauno kravas automašīnu pieaugoša ekonomija degvielas patēriņa ziņā, kā arī eksporta kravu bilances palielināšanās pret importu, eksporta fraktiem sasniedzot pēdējos gados visaugstākās cenu atzīmes,» klāstīja Bierands.

Viņš norādīja, ka tas autopārvadātājiem 2016.gadā ļāva mazliet drošāk raudzīties nākotnē, atjaunojot autoparku, pasūtot jaunas transporta vienības.

«Lai vai cik optimistiski vai piesardzīgi optimistiski bijām 2016 gadā, šo gadu droši šobrīd varu dēvēt par «golden age» jeb zelta laikmetu - tiem, kas ir izdzīvojuši un spējuši adaptēties visus šos pēckrīzes gadus. Pieprasījums pēc kravu transporta uz Baltijas valstīm, īpaši pat vēlētos uzsvērt tieši Igauniju, manuprāt, ir, ja ne «trekno gadu» līmenī, tad noteikti vismaz tuvu tam. Manuprāt, vismaz trīs no galvenajiem iemesliem tam ir - pārliecinošs Baltijas reģiona attīstības tempu pieaugums, kā arī tas, ka daudzi kravu transporta pakalpojumu sniedzēji no un uz Baltijas valstīm ir vai nu pārorientējušies uz citiem Eiropas tirgiem, piedāvājot savus pakalpojumus Eiropā, vai arī beiguši strādāt šajā nozarē vispār, šobrīd radot nosacītu transporta deficītu Baltijā. Savukārt trešais - stabila tirgus vide un pakalpojuma cenas Eiropas iekšienes pārvadājumos, kā arī transporta atdzīvošanās Krievijas virzienā,» skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.

Viņš uzsvēra, ka «Arfi Line» 2016.gada bija ar plusa zīmi, gan sasniedzot 7% apgrozījuma kāpumu, gan fiziski apkalpojot visvairāk klientu un piegādājot visvairāk kravu. «Arī faktiski realizējot mērķi, kurā redzu Baltijas valstis kā vienotu tirgu, esam ieguvuši arvien stabilākas pozīcijas ari Lietuvā un Igaunijā, kur jau vairākus gadus sekmīgi darbojas mūsu «Arfi Line» filiāles. Protams, ne mirkli nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā tāpēc, ka konkurence mūsu nozarē un pieaugošās prasības pēc aizvien kvalitatīvāka loģistikas servisa ir milzīgas. Ikviens var un ir gatavs piedāvāt klientam viszemāko cenu, bet ne ikviens par šo zemo cenu nodrošinās vislabāko servisu - uzvar tie, kuri to māk apvienot,» pauda Bierands.

Pēc viņa teiktā, nākotnes perspektīvas nozarei ir, protams, atkarīgas no daudziem un dažādiem ģeopolitiskajiem un starptautiski ekonomiskajiem, ka arī vietējiem faktoriem, ko uzņēmuma kompetencē nav regulēt. Tiesa, Latvijas mērogā būtu izceļami trīs galvenie faktori, kuri gan patlaban, gan nākotnē ietekmēs nozari.

«Kā pirmo noteikti jāmin kvalificēta darbaspēka trūkumu. Nav pietiekoši daudz jaunu šoferu. Uzņēmums varētu gribēt palielināt autoparku, bet nav kvalificēta darbaspēka, tāpēc jau pašreiz pārvadātāji ne tikai izmanto šoferus no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas, bet pat arī no Filipīnām. Protams, lai izmantotu darbaspēku, kas nenāk no Eiropas Savienības ir jāpielāgojas dažādām likumdošanas normām, kas bieži, it sevišķi mazajiem pārvadātājiem, ir stipri sarežģīti, līdz ar to attīstība vai nu nav iespējama vai ir stipri traucēta. Otrkārt, noteikti jāmin, ka gribētos sagaidīt uzņēmējdarbību veicinošu un labvēlīgu attieksmi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Jāatzīst, ka VID nespēja laikus administrēt PVN un laikus citiem darījuma partneriem sniegt informāciju, ka kāds no darījuma partneris ir «šaubīgs» jeb «PVN atmazgātājs», tā vietā izmeklēšanu par to pārliekot uz uzņēmēju pleciem un paralēli tiem aizturot PVN atmaksu, var novest pie liktenīgām sekām un it sevišķi mazāku, godprātīgu nodokļu maksātāju bankrota. Vai tāds ir Latvijas veiksmes stāsts? Treškārt, bez sekām noteikti nepaliks iecerēta akcīzes nodokļa palielināšana naftas produktiem Latvijā, kur, visticamāk, vislielākie ieguvēji būs uzņēmēji Lietuvā. Tai pat laikā uzņēmējiem Latvijā pieaugs izmaksas, kuras būs jākompensē, ceļot produktu cenas - līdz ar to arī starptautiski kļūstot mazāk konkurētspējīgiem,» klāstīja uzņēmuma valdes loceklis.

Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd kopumā nozarē valde optimisms. «Tas saistīts arī ar daudziem lieliem nākotnes projektiem, kur noteikti būs vajadzīgi loģistikas pakalpojumi, piemēram «Rail Baltica» izbūve, kā arī lieliem starptautiskiem uzņēmumiem ienākot un investējot Latvijā un Baltijā (piemēram, «Lidl», IKEA). Domāju, šis gads noteikti būs labākais kopš 2008.gada, tāpat mērens optimisms saglabājas ari par nākamo gadu. «Arfi Line» ir veiksmīgi pārvarējis gan «treknos gadus», gan krīzi, līdz ar to mana pārliecība ir, ka galvenais ir ātri mācēt adaptēties jaunai tirgus situācijai un prasībām, uzticēties saviem sadarbības partneriem, kā arī darbiniekiem, veidojot ar tiem kvalitatīvas un atbildīgas ilgtermiņa attiecības. Ja tas izdodas, tad neviena krīze nevar būt šķērslis saprātīgai un ilgtspējīgai uzņēmuma attīstībai, jo loģistika būs un loģistiku vajadzēs vienmēr,» skaidroja Bierands.

«Arfi Line» pērn strādāja ar 14,049 miljonu eiro apgrozījumu un 492 836 eiro peļņu. Uzņēmums dibināts 2007.gadā, tā pamatkapitāls ir 2844 eiro. Uzņēmums vienādās daļās pieder Filipam Zīlem un Bierandam.