Ministru kabinetam izskatīšanai iesniegtajā Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā turpmākajiem pieciem gadiem viens no atslēgvārdiem ir infrastruktūras kvalitāte. Lai to novērtētu, sliežu ceļus regulāri pārbauda vesela laboratorija uz riteņiem jeb mērvagons.

Mērvagons ir braucošs birojs, kurā atrodas daudz sarežģītu ierīču, ar kuru palīdzību iespējams noteikt pat mazākos sliežu ceļa defektus. Ņemot vērā virkni dažādu kritēriju, mērvagons analizē sliežu ceļa kopējo stāvokli katrā posma kilometrā. Ja gadījumā kādā posmā tiek fiksēts sliežu defekts - piemēram, platuma vai līmeņa izmaiņas - sistēma precīzi fiksē vietu, kur tas identificēts, un šī informācija tiek nodota sliežu ceļu meistariem, lai problēmu novērstu.

Ar dažādām sarežģītām ierīcēm tiek mērītas sliežu ceļa atkāpes no plāna, paplašinājumi vai sašaurinājumi, sliežu ceļa pārsviediens, kā arī sliežu ceļa līknes paaugstinājuma un rādiusa atbilstība vai neatbilstība normām.

Mērvagonā ik dienu strādā speciālisti - būvinženieri, kuru pienākums ir apstrādāt un analizēt visus ievāktos datus. Tas garantē dzelzceļa pārvadājumu kvalitāti un drošību.

Sliežu ceļu kvalitāte tiek mērīta ik dienu – lielāko daļu darba dienu mērvagons pārbauda Latvijas sliežu ceļu kvalitāti, savukārt viena nedēļa mēnesī tiek veltīta sliežu ceļu kvalitātes noteikšanai Igaunijā. Pagājušajā gadā mērvagons Latvijā, pārbaudot sliežu ceļu kvalitāti, veicis 22 700 kilometrus, bet pa Igauniju – 10 400 kilometrus.

Jaunākie mērījumi liecina, ka Latvijā sliežu ceļu kvalitāte ir 15,6 balles, kas atbilst novērtējumam «teicami» (jo mazāks ballu skaits, jo sliežu ceļu kvalitāte ir labāka). Turklāt šis rādītājs ar katru gadu uzlabojas – ja 2013.gadā novērtējums bija 40,8 balles, nākamajā gadā tās jau bija 28,6 balles, pēc tam uzlabojoties līdz 21,2 un 18,2 ballēm. Liela loma bijusi pēdējos gados īstenotajiem infrastruktūras modernizācijas darbiem, kuru rezultātā izveidota kvalitatīva, konkurētspējīga dzelzceļa infrastruktūra, kas izmantojama gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem.