Galvenie eksporta izaugsmes virzītāji aprīlī bija koks un tā izstrādājumi, graudaugu produkti, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces, informēja «Swedbank» vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Pēc krituma martā preču eksports aprīlī atguvās ar uzviju, informēja ekonomiste. Preču eksporta vērtība uzrādīja jaudīgu 15,3% pieaugumu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tomēr līdzīgi kā martā arī aprīlī lielu lomu spēlēja bāzes efekts, norādīja Buceniece. Pērn aprīlī eksports nedaudz savārga, radot labāku atspērienu izaugsmei šī gada aprīlī, līdz ar to 15,3% pieaugums nav tik iespaidīgs, kā sākotnēji šķiet, skaidroja ekonomiste.

Buceniece sacīja, ka eksportā svārstības ir ierasta lieta, tāpēc labāk skatīt tendences vairāku mēnešu garumā. Tā šī gada četros mēnešos preču eksports eiro izteiksmē palielinājās par 9%, kas ir nedaudz, bet tomēr lēnāk nekā pērn kopumā (10%). Apjomu pieaugums varētu būt vēl nedaudz lēnāks, ņemot vērā, ka šogad ir vērojams nedaudz augstāks ražotāju cenu pieaugums eksporta produkcijai nekā pērn.

«Pēdējās ziņas no lauksaimniekiem nav iepriecinošas - izskatās, ka sausums būs nopietni samazinājis ražu apjomu un attiecīgi arī lauksaimniecības produktu eksporta potenciālu. Apstrādes rūpniecībā apjomi šogad aug gandrīz uz pusi lēnāk nekā pērn, ko daļēji var skaidrot ar augsto jaudu noslodzi un darbinieku trūkumu. Eirozonā, kas ir mūsu eksporta lielākais noieta tirgus, ekonomikas izaugsme sāk pamazām nolaist tvaiku, lai gan aizvien ir diezgan strauja,» skaidroja Buceniece.

Ekonomiste informēja, ka pasaulē atkal ir uzbangojis protekcionisma vilnis, kas radīs nenoteiktību un, ja augs lielāks, var sašūpot Latvijas eksportu. «Šie faktori varētu bremzēt eksporta sniegumu gada otrajā pusē. Aptauju dati rāda, ka pagaidām eksporta pasūtījumi un apstrādes rūpnieku skatījums uz eksporta tendencēm saglabājas augstā līmenī, līdz ar to eksporta bremzēšanās, visticamāk, notiks ļoti lēni,» prognozēja Buceniece.