Ziemeļkoreja joprojām turpina strīdēties ar Zviedriju par rēķinu par 1000 «Volvo» automašīnām, kas Ziemeļkorejai tika piegādātas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Ķīnas kalnrūpniecības kompānija savu dažus gadus ilgušo darbību izolētajā valstī nodēvējusi par pilnīgu murgu. Savukārt Ziemeļkorejā strādājošs Ēģiptes telekomunikāciju uzņēmums sūdzas, ka tam tiek liegts izvest no valsts tur gūto peļņu. Šie piemēri parāda, kāpēc Ziemeļkoreju ārvalstu investori bieži vien uzskata par «korporatīvo kapsētu». Šī situācija rada interesantu jautājumu pirms nākamnedēļ Singapūrā gaidāmā ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenuna samita, vēsta ASV finanšu ziņu un datu aģentūra «Bloomberg».

Tramps iepriekš solījis Ziemeļkorejai ASV ekonomisku palīdzību un investīcijas, ja tā pilnībā atteiksies no kodolieročiem. Pat ja Ziemeļkoreja kļūs ekonomiski atvērtāka, kurš ārvalstu uzņēmums būs tas, kas pirmais riskēs ieguldīt milzu summas nīkulīgā plānveida ekonomikā, ko raksturo pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču trūkums, atpalicis rūpniecības sektors un pilnībā neadekvāta infrastruktūra?

Daļa uzņēmēju Ziemeļkorejā redz milzīgu potenciālu, galvenokārt ņemot vērā valstij nepieciešamo apjomīgo infrastruktūras attīstīšanu. Tajā pašā laikā priekšrocības radot arī lētais un disciplinētais Ziemeļkorejas darbaspēks un valsts starp tādiem lieliem tirgiem kā Ķīna, Dienvidkoreja un Krievija.

«Ziemeļkoreja tagad ir tur, kur Ķīna bija [pagājušā gadsimta] astoņdesmitajos gados. Nākamos 20 gadus tā būs visaizraujošākā valsts pasaulē. Jebkas Ziemeļkorejā ir iespēja,» uzskata Singapūrā bāzētā investīciju uzņēmuma «Rogers Holdings Inc.» vadītājs Džims Rodžerss.

45 Foto
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns

Viņš arī pauž viedokli, ka galvenais kavēklis pārmaiņām Ziemeļkorejā ir nevis Kims Čenuns, bet gan Donalda Trampa neprognozējamība.

Rodžerss uzsver, ka Kims ir audzis Šveicē, viņš zina, ka ārpus Ziemeļkorejas ir pavisam cita pasaule, un arī ziemeļkorejieši to sāk arvien vairāk saprast.

Ekonomiskie stimuli

Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons pagājušajā mēnesī izteicās, ka ASV esot gatavas atcelt ekonomiskās sankcijas Ziemeļkorejas režīmam un pēc iespējas ātrāk, kā arī sākt tirdzniecību un investīcijas.

Kā vēsta Dienvidkorejas laikraksts «DongA Ilbo» Kima Čenuna padomnieks Kims Jončols pagājušajā nedēļā pagājušajā nedēļā publiski aicināja Trampa administrāciju sniegt atbalstu un investīcijas tūrismā apmaiņā pret Ziemeļkorejas denuklearizāciju.

22 Foto
Ainiņas no dzīves Ziemeļkorejā

Neskaitot Ziemeļkorejas lēto un disciplinēto darbaspēku, Ziemeļkorejai ir arī plaši minerālu resursi. Kā liecina Seulā bāzētā Ziemeļkorejas Resursu institūta 2013.gada aplēses, šo minerālu vērtība ir aptuveni seši triljoni ASV dolāru.

Ārvalstu kalnrūpniecības uzņēmumiem nebija piekļuves šīm plašajām dabas bagātībām, ņemot vērā Ziemeļkorejai noteikto sankciju režīmu.

Pat tie ārvalstu uzņēmumi, kas iepriekš Ziemeļkorejā piedzīvojuši nepatīkamus brīžus, saglabā optimismu.

Ēģiptes telekomunikāciju uzņēmums «Orascom Telecom Media and Technology Holding» 2009.gadā sāka savu darbību Ziemeļkorejā, strādājot pie valsts mobilo telekomunikāciju tīklu izveides.

Tomēr projekts «Koryolink» sastapās ar grūtībām, Ēģiptes uzņēmumam zaudējot ekskluzīvu pieeju Ziemeļkorejas tirgum pēc Kima Čenuna nākšanas pie varas 2011.gadā un viņa lēmuma veidot mobilo sakaru tīklu pašas Ziemeļkorejas spēkiem.

«Valstij piederoša konkurenta parādīšanās un stingrais sankciju režīms padarīja mūsu darbību mazāk pievilcīgu. Tomēr [iespējamā] sankciju atcelšana un miers starp abām Korejām uzlabos vispārējo Ziemeļkorejas uzņēmējdarbības vidi, tādējādi pozitīvi ietekmējot arī «Koryolink»,» norādīja «Orascom» pārstāvji.

Korporatīvā kapsēta

Ziemeļkorejas uzņēmējdarbības «ainava» ir pilna ar ārvalstu projektu neveiksmēm.

Pat Ziemeļkorejas tuvākās ekonomiskās sabiedrotās Ķīnas uzņēmumi Ziemeļkorejā piedzīvojuši nepatīkamus brīžus.

Ķīnas kalnrūpniecības uzņēmums «Xiyang Group» 2007.gadā parakstīja ilgtermiņa līgumu par raktuvju izveidošanu Ziemeļkorejā ar mērķi iegūt 500 000 tonnu dzelzsrūdas gadā. Raktuvēs sāka strādāt arī vairāk nekā 100 speciālistu no Ķīnas uzņēmuma.

Piecus gadus pēc līguma noslēgšanas Ziemeļkoreja līgumu pēkšņi lauza un pārtrauca savu dalību kopuzņēmumā, kā arī atslēdza ūdens, elektrības un sakaru apgādi raktuvēm. «Xiyang» par līguma laušanu no Ziemeļkorejas nesaņēma nekādu kompensāciju.

Uzņēmums «Korea Risk Group» piedāvā ārvalstu kompānijām informāciju riska analīzi, kas attiecas uz investīcijām Ziemeļkorejā.

«Korea Risk Group» vadītājs Andrejs Lankovs norāda, ka Kima Čenuna režīms necentīsies par katru cenu nodrošināt lielu ārvalstu investoru ienākšanu valstī gan ideoloģisku, gan praktisku apsvērumu dēļ.

«Ziemeļkorejai ir iespējas piesaistīt investorus, tomēr tā nepieļaus pārāk lielas kontroles nonākšanu to rokās. Kad viņi redzēs, ka bizness ir kļuvis ienesīgs, režīms gluži vienkārši pieprasīs lielāku daļu sev,» norāda Lankovs.

«Pilnīga atvērtība režīmam var izrādīties pašnāvnieciska, jo tā arī pavērs ceļu informācijas plūsmai no ārpuses, kas var vājināt režīma pozīcijas,» viņš piebilst.

Tiešo ārvalstu investīciju pieplūdums Ziemeļkorejā šobrīd ir niecīgs.

Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, tiešās ārvalstu investīcijas Ziemeļkorejā 2016.gadā veidoja vien 93 miljonus ASV dolāru. Salīdzinājumam, Dienvidkorejā šajā pašā gadā ieplūda ārvalstu investīcijas 12 miljardu dolāru vērtībā.

Globālā konsultāciju uzņēmuma «TMF Group» ASV struktūrvienības vadītājs Džeisons Gerliss pauž viedokli, ka šobrīd Ziemeļkorejas piedāvātās ekonomiskās iespējas ir pārāk mazas.

«Tur vērojama būtiska tehnoloģiskā un iemaņu atpalicība, kas apgrūtinās uzņēmējdarbību pēc tirgus atvēršanās. Dabas resursi var būt vislielākais magnēts, tomēr ievērojamais sarežģījumu risks var izrādīties lielāks par potenciālo labumu,» viņš piebilst.

31 Foto
Ceļojums uz Ziemeļkorejas pierobežu

Industriālais parks

Pirmie, kas izvērsīs darbību Ziemeļkorejā pēc tās tirgus atvēršanās, visticamāk, būs Dienvidkorejas uzņēmumi.

Vairāki Dienvidkorejas uzņēmumi, tostarp konglomerāts «Hyundai Group», ir izveidojuši īpašas struktūrvienības, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības iespēju izvērtēšanu Ziemeļkorejā.

«Hyundai» apsver dažādus starpkoreju projektus, kā arī gatavojas Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas kopīgi pārvaldītā Kesonas industriālā parka atvēršanai.

Kesonas industriālais parks Ziemeļkorejā tika atklāts 2004.gadā kā rets pārrobežu sadarbības simbols, ko nav skārušas regulārās abu Koreju domstarpības un strīdi. Pieaugot saspīlējumam abu valstu attiecībās, 2016.gadā parks savu darbību pārtrauca.

Kesonas industriālajā parkā iepriekš darbojās 124 Dienvidkorejas uzņēmumi. Saskaņā ar šopavasar veiktas aptaujas rezultāti 96% šo uzņēmumi pauduši gatavību atgriezties Kesonas industriālajā parkā.

9 Foto
Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderi stāda kokus