Kā attīstās Krievijas un Latvijas ekonomiskās attiecības? Kas notiek ar tranzītu? Vai šprotēm tiešām ir tik liela nozīme Latvijas eksportā uz Krieviju? - uz šiem un cietiem jautājumiem intervijā Maskavā portāla TVNET krievu valodas versijai atbild Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Vēstnieka kungs, vai jūs varētu minēt pozitīvus piemērus tam, kā šodien turpinās Latvijas un Krievijas sadarbība?

Domāju, ka var minēt vairākus pozitīvus elementus tajā, kas attiecas uz mūsu politiskajiem lēmumiem. Jāatgādina par robežas demarkācijas procesa pabeigšanu – tas noslēdzās pagājušajā gadā ar dokumentu paketes parakstīšanu. Šā gada sākumā šī dokumentu pakete tika apstiprināta abu valstu valdībās. Tādā veidā mēs principā esam pabeiguši svarīgu procesu, kas ilga astoņus gadus – mūsu valsts robežas noteikšanu dabā.

Pagājušajā gadā mēs, pēc trīs gadu pārtraukuma, atjaunojām starpvaldību komisijas darbu. Paskatīsimies, kā šis process šogad virzīsies, jo, kā zināms, šogad pēc Krievijas prezidenta inaugurācijas maijā mainīsies valdība.Latvijā vēlēšanas gaidāmas oktobrī un tas arī nesīs kaut kādas izmaiņas [Latvijas] valdībā. Šobrīd grūti teikt, vai šogad izdosies sarīkot kādu šīs komisijas sēdi.

Pagājušajā gadā mēs arī novērojām labu divpusējās tirdzniecības pieaugumu.

Neskatoties uz sankcijām?

Neskatoties uz sankcijām. Krievijā uz mums kārtējo reizi skatās no augšas, avīzēs reizēm var lasīt: «Kas tajā Latvijā vispār ir? Šprotes. Tikai Šprotes, nekā cita tur nav.»

Diemžēl, ir cilvēki, kuri visas Baltijas valstis cenšas attēlot kā nenotikušas valstis. Ar domu, jums ir tikai šprotes, bet ja šprotu eksportu mēs jums apturēsim, tad...

Kā ir patiesībā?

Patiesībā Latvijas produktu eksports uz Krieviju [2017.gadā] palielinājās par gandrīz 30%, bet Krievijas eksports uz Latviju pieauga par 11%. Preču tirdzniecības apjoms pagājušajā gadā veidoja 2,1 miljardu eiro, un tās nav tikai šprotes!

Uz kā rēķina Latvijas eksports ir pieaudzis? Kādus produktus mēs eksportējam?

Galvenā produktu grupa, ko mēs piegādājam Krievijas tirgum, ir saistīta ar lauksaimniecības nozari. Tās ir gan pārtikas preces, gan ķīmijas produkti, kā arī medikamenti – tās ir lielākās produktu grupas. Sadarbība ekonomiskajā plānā attīstās.

Liela interese par Latviju saglabājas arī tūrisma jomā. Pagājušajā gadā pieteikumu skaits Latvijas vīzas saņemšanai palielinājās par 7%. Šā gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar 20117.gada pirmajiem mēnešiem, ir pieaugums par 8%, kas apliecina, ka tendence saglabājas. Cilvēku interese par braucieniem uz Latviju saglabājas ļoti liela.

Apmēram puse vīzu pieteikumu nodrošina tūristi, otra puse ir biznesa kontakti un dažādi personiski mērķi. Mums Krievijā, nekaitot konsulārās iestādes Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā un Pleskavā, Krievijas pilsoņu iesniegumus Latvijas vīzas saņemšanai pieņem 83 Krievijas pilsētās. Ar kompānijas «Poni-Ekspress» palīdzību, Latvijas vīzas saņemšanas process kļuvis daudz ātrāks un uzticamāks, mūsu sadarbībai ir labs rezultāts.

Uz Latviju braukt gribētāju kļūst arvien vairāk. Interese par biznesa sadarbību arī palielinās. Katru gadu mēs ar Krievijas uzņēmēju pārstāvjiem plānojam kopīgas vizītes uz Krievijas reģioniem. Februāra beigās un marta sākumā mēs bijām vizītēs Jekaterinburgā un Sverdlovskas apgabalā. No Latvijas šajā vizītē piedalījās aptuveni 15 uzņēmēji. Piedalījās uzņēmēji no dažādām nozarēm – tranzīts un loģistika, kā arī juridiskie pakalpojumi, medicīniskais tūrisms un poligrāfija. Jekaterinburgā uzņēmēju apaļajā galda diskusijā piedalījās apmēram 30 Krievijas uzņēmēji.

Latvijas uzņēmēji joprojām pietiekami aktīvi piedalās dažādās izstādēs Krievijā. Lielajā pārtikas nozares izstādē «Prodexpo», kas gada sākumā notika Maskavā, piedalījās vairāki Latvijas produktu piegādātāji ne tikai ierastie, kā, piemēram, «Laima». Tika pārstāvēti arī jauni produkti. (..) Viens no tādiem, kuru tikai nesen sāka ražot Rīgā, ir «Rīgas kandža».

Eksotisks piedāvājums! Uz Krieviju ar savu kandžu.

(..) Rīgas kandža izstādē «»Prodekspo» ieguva zelta medaļu.

Pats pamēģinājāt?

Pamēģināju. Mēs ņēmām sev, vēstniecībā, un vairākiem kolēģiem diplomātiem no citām valstīm arī devām pamēģināt. Es neesmu kandžas speciālists, bet man tas šķita interesants produkts.

Tātad ir pozitīvi elementi mūsu [Latvijas un Krievijas] sadarbībā, neskatoties uz to, ka mūsu viedokļi daudzos politiskos jautājumos atšķiras.

Vēl ir Baltijas tranzīta tēma. Par to Krievijā arī mēdz teikt – nebūs jums mūsu tranzīta un viss... Liela daļa kravu tiek pārorientēta uz Krievijas ostām. Kādas jūs redzat Latvijas perspektīvas šajā jomā?

Šeit ir vairāki jautājumi, kas jāskaidro. Pirmkārt, cilvēki, kas Latvijā strādā šajā nozarē, jau sen zina, ka Krievijas valdība jau pirms vairākiem gadiem pieņēma politisku lēmumu, kas paredz kravu sūtīšanā uz ārzemēm vairāk izmantot savas ostas. Politika ir skaidra, un mēs redzam, ka tā tiek īstenota visai konsekventi. No otras puses mēs redzam arī to, ka atsevišķās kravu grupās šīs jaudas Krievijas ostās ir nepietiekamas. Piemēram, ja ir pieprasījums pēc konkrētām kravām, tad arī mūsu ostās to apjoms pieaug.

Kopumā caur Latvijas ostām pagājušajā gadā transportēts vairāk nekā 61 miljons tonnu dažādu kravu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir samazinājums par 2%. Slikti, ka ir samazinājums, tomēr tas nav kritums par 20 vai par 50% - kopējais kritums ir neliels. Es zinu, ka Latvijas Satiksmes ministrijas un ostu pārstāvji aktīvi risina sarunas ar citām valstīm, piemēram, Āzijā. Šīm valstīm tiek piedāvāts savas kravas transportēt caur Latvijas ostām.

Tomēr ievērojama daļa šī tranzīta pa sauszemes ceļiem tāpat tiks veikta Krievijas teritorijā.

Jā, bet Krievija arī ar to pelnīs. Caur mūsu ostām transportēto konteineru apjoms pagājušajā gadā pieauga par apmēram 15%. Tas nozīmē, ka lejamkravu apjoma kritumu kompensē citas kravas.

Protams, politiskie lēmumi valstī [Krievijā] vienmēr spēlē nozīmīgu lomu. Tomēr, ja mēs no savas puses spēsim piedāvāt konkurētspējīgas cenas un labu pakalpojumu kvalitāti, iespējas mums būs.

Tātad viss nav tik traģiski, ka cilvēki mēdz iedomāties?

Traģiski nav, nē.