Eiropas Rekonstrukcijas attīstības bankas (ERAB) izsniegtie aizdevumi veikaliem «Lidl» un to mātes kompānijai «Schwarz Group» kropļo konkurenci Eiropas Savienības (ES), tostarp Latvijas mazumtirdzniecības tirgū, norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Minētais jautājums iepriekš apspriests arī LTA padomes sēdē, kurā bez ministriem un citiem jomas speciālistiem piedalījās arī ERAB pārstāvis. Danusēvičs norādīja, ka taujāts, kāds ir pamatojums «Schwarz Group» izsniegto aizdevumu lielajiem apmēriem, ERAB pārstāvis nespēja to pilnvērtīgi argumentēt.

LTA prezidents uzsvēra, ka banka, izsniedzot liela apmēra aizdevumus vienam no ES tirgus lielajiem spēlētājiem, rada nevienlīdzīgu tirgus pārdali, ļauj valstij iejaukties tirgus procesos un rada cenu dempingam labvēlīgu situāciju.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka ERAB nesniedz tādu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā tas tiek darīts tādām lielām kompānijām kā «Schwarz Group». Līdz ar to tiem tiek liegta iespēja attīstīties par vidējiem un lieliem uzņēmumiem. «Nepareizi, ka ERAB atbalsta milzīgos tirgotājus, lai iznīdētu mazos un vidējos,» sacīja Danusēvičs.

Minētā iemesla dēļ Latvijas nevalstiskās organizācijas «IMPACT 2040» pārstāve, ES un Starptautisko tiesību juriste Anita Laima Lancmane nosūtījusi vēstuli ERAB un Eiropas Komisijai (EK), aicinot abu institūciju pārstāvjus izvērtēt atkārtoti izsniegtos aizdevumus «Schwarz Group», kas var kropļot konkurenci un izstumt no tirgus mazākus dalībniekus, tostarp ražotājus un zemniekus.

Lancmane aģentūru LETA informēja, ka katra ES pilsoņa tiesības ir sekot līdzi, kā tiek lietoti budžeta līdzekļi, un viņu satrauc daudzkārt lielākais ERAB finansējums, kas ilgstoši piešķirts vienam tirgus dalībniekam - «Schwarz Group». Pēc viņa teiktā, ERAB pēdējo gadu laikā izsniegto aizdevumu apmērs kompānijas attīstībai Centrālajā un Austrumeiropā ir 970 miljoni eiro. Tikmēr citiem projektiem piešķirti salīdzinoši daudzkārt mazāki finansējuma apmēri Viņas ieskatā to īpaši satraucošu padara fakts, ka ERAB 62,8% apmērā pieder ES, Eiropas Investīciju bankai un ES dalībvalstīm. «ES ir lielākais ERAB donors, piemēram, 2016.gadā vien nodrošinot divas trešdaļas finansējuma ERAB projektiem,» uzsvēra ES tiesību eksperte.

Viņa skaidroja, ka ERAB ir jādarbojas atbilstoši dibināšanas līgumam, kas nosaka arī piesardzīgu risku piešķirot līdzekļus un nodrošinot, ka ERAB nav vienīgais projekta investors. Tomēr tādā projektā kā «»Schwarz» Ilgtspējīga mazumtirdzniecība», kura izmaksas ir 100 miljoni eiro, finansējums 100% nācis no ERAB, līdz ar to Lancmanei nav saprotams, kāpēc ERAB ir uzņēmies tik augstu riska pakāpi.

Viņa arī atzīmēja, ka ERAB nepieļauj neproporcionālu līdzekļu izlietojumu vienam dalībniekam, tomēr 2016.gadā «Schwarz Group» saņēma 25% no visām investīcijām agrobiznesa sektorā. Līdz ar to, ja vidēji nozares projektiem ir piešķirti 16 miljoni eiro, tad «Schwarz Group» tie bija 200 miljoni eiro.

Lancmane uzsvēra, ka minētie faktori rada šaubas, vai ar ES, tostarp Latvijas līdzekļu izlietojumu viss ir kārtībā, un vai patiesībā neveidojas kas līdzīgs līdzekļu piešķiršanai pietuvinātajām personām. «Ja salīdzinām pieticīgos apmērus, ko saņem citi projekti, tad fakti ir kliedzoši netīkami. (..) ERAB ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam katram solim, un es lūdzu publiski paust, kāds ekonomikas pamatojums ir īpašam labvēlības statusam pret vienu kompāniju,» pauda ES tiesību eksperte.

Viņa atzina, ka arī «Lidl» ienākšana Latvijā ir izraisījusi pastiprinātu interesi par «Schwarz Group» darbības principiem gan pasaulē, gan arī kaimiņvalstī Lietuvā. Turklāt, pēc Lancmanes teiktā, publiskajā telpā vairākkārt izskanējušās bažas par biznesa paņēmieniem, ar kādiem uzņēmums ienāk tirgū, un vai tie uzskatāmi par godīgiem, veselīgu konkurenci veicinošiem biznesa principiem. «Zemkopības ministrijai būtu jāizvērtē, vai būs nepieciešami papildus atbalsta mehānismi vietējiem ražotājiem, ņemot arī vērā Lietuvas ražotāju pieredzi sadarbībā ar «Lidl»,» sacīja Lancmane.

Eksperte norādīja, ka vēršoties ERAB un EK ar lūgumu izvērtēt «Schwarz Group» izsniegtos aizdevumus, viņa cenšas darboties Latvijas ražotāju, zemnieku, kā arī mazo tirgotāju interesēs, kuri paši par savu naudu savulaik attīstījuši biznesu, ņēmuši kredītus ar lieliem procentu maksājumiem, un kuriem nav bijuši pieejami tāda apmēra finanšu līdzekļi ar atvieglotiem noteikumiem no ES bankas kā «Lidl» mātes kompānijai.

«Veselīga konkurence un brīvais tirgus ES ir svēta lieta, tomēr katrai dalībvalstij savu interešu vārdā būtu jāuzrauga apstākļi, kā jauns tirgus dalībnieks ienāk vietējā reģionā. Lielajām tirdzniecības ķēdēm jau tāpat ir atļauts par daudz Latvijā,» uzsvēra Lancmane.

Kā ziņots, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule, balstoties uz Lancmanes vēstuli par nepieciešamību izvērtēt «Schwarz Group» izsniegto aizdevumu pamatotību, pērn jūlijā aicināja izvērtēt piešķirtā finansējuma pamatotību veikaliem «Lidl» un to mātes kompānijai «Schwarz Group».

Grigule aicināja kolēģus iepazīties ar Lancmanes vēstulē minētajiem faktiem, jo, viņasprāt, ES līdzekļi būtu primāri jāizlieto ražotāju un lauksaimnieku atbalstam, nevis vienas atsevišķas mazumtirdzniecības ķēdes straujas ekspansijas un monopola veicināšanai. Pēc deputātes domām, uz minēto situāciju jāraugās no nākotnes perspektīvas un jāanalizē situācija valstīs, piemēram, Rumānijā, Čehijā, Bulgārijā, kur, pateicoties lielajam finansējumam, «Lidl» ir strauji ienācis.

EP deputāte uzsvēra, ka ilgtermiņā vienas ķēdes dominējošais stāvoklis nozīmē to, ka no vietējiem ražotājiem un lauksaimniekiem tiks iepirkts ļoti maz svaigu produktu vai arī tos iegādāsies par ļoti zemām cenām. Tāda situācija viņas ieskatā ir pietiekami bīstama, un laika gaitā iespējams nonākt pie tā, ka «ES finanšu dopings» var ilgtermiņā veicināt strauju pārtikas cenu kāpumu.

«Tas var nozīmēt, ka ES var nākties risināt problēmas, ko atsevišķi ierēdņi, cerams, nejauši ir radījuši,» vērtēja eiroparlamentāriete, piebilstot, ka nedrīkst iznīcināt zemniekus Zemgalē vai Latgalē un vēl vairāk nospiest pie zemes Kurzemes un Vidzemes ražotājus.

«Lidl» minētos pārmetumus iepriekš noraidīja, uzsverot, ka tas aizdevumus saņēmis uz tirgus noteikumiem. «Tiecoties finansēt attīstību un vienlaikus arī atbalstu vietējās ekonomikas attīstībai mērķa reģionos, uzņēmumu grupa «Schwarz» saņem aizdevumus no dažādām finanšu institūcijām, tostarp no ERAB. Aizņēmumi tiek piešķirti ar parastiem tirgus noteikumiem, bez subsīdijām. Būtībā ikvienai kompānijai ir tiesības pieteikties uz šādu un līdzīgu finanšu instrumentu piešķiršanu,» sacīja kompānijā.

Savukārt ERAB atzina, ka «Schwarz Group» no tās saņēmusi kredītus aptuveni 600 miljonu eiro apmērā veikalu tīklu «Lidl» un «Kaufland» attīstīšanai, taču neizpauda minēto aizdevumu noteikumus.

Jau vēstīts, ka Latvijā drīzumā varētu ienākt Vācijas zemo cenu veikalu tīkls «Lidl». Intervijā «Radio SWH» Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) iepriekš paziņoja, ka neoficiāli ir zināms, ka «Lidl» veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas - Dzelzavas, Lubānas, Sergeja Eizenšteina, Anniņmuižas ielā un Anniņmuižas bulvārī.

Latvijas tirgū strādājošu mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka «Lidl» ienākšana Latvijas tirgū saasinās konkurenci par darbiniekiem, kā arī sniegs darbiniekiem lielāku darbavietas izvēles brīvību.