Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien paziņoja, ka «ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs. FKTK jau pagājušajā naktī nolēma, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šodien sasauktā preses konferencē pavēstīja, ka «ABLV Bank» likviditāte ir pietiekama, bet darbu tai turpināt neļauj reputācijas problēmas.

Kopumā «ABLV Bank» noguldītājiem jāizmaksā aptuveni 470 miljoni eiro, bet šīs summas nodrošināšanai nebūs nepieciešami nodokļu maksātāju līdzekļi.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēcpusdienā sasauktajā preses konferencē gan apgalvoja, ka AS «ABLV Bank» likvidēšana ir tikai viens no variantiem. Viņa sacīja, ka

«ABLV Bank» darbību uzraugošā Eiropas Centrālā banka (ECB) nesaka, ka banka būtu jālikvidē, bet norāda, ka «ABLV Bank» nespēj norēķināties ar klientiem.

Ministre piebilda, ka ECB vel būs jāpieņem citi lēmumi. Patlaban neviena cita banka nav līdzīgā situācijā, tāpēc valstī nevar runāt par banku krīzi.

Dana Reizniece-Ozola arī atzina, ka

AS «ABLV Bank» nelielus līdzekļus noguldījušas Jūrmalas un Aizkraukles pašvaldības.

Jūrmalas pašvaldība bankā noguldījusi nepilnus 19 000 eiro, bet Aizkraukles pašvaldība - nepilnus 50 000 eiro. Ministre piebilda, ka šīm pašvaldībām nepieciešamības gadījumā ir iespējams aizņemties līdzekļus Valsts kasē.

Finanšu ministrijas rīcībā nav informācijas, ka «ABLV Bankā» būtu iesaldēti kādi valsts kapitālsabiedrību līdzekļi.

«LNT Ziņas sešos» vēsta, ka «ABLV Bank» nespēja noteiktajā laikā uzrādīt prasīto vienu miljardu eiro.

ECB bija noteikusi termiņu, kura laikā «ABLV Bank» bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā.

Šis esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. «Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču «ABLV Bank» spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,» raidījumam raksta ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informējusi, ka 322 tās klientu saņem maksājumus «ABLV Bankā». VSAA ar katru klientu sazinājusies individuāli un aicinājusi tos atvērt kontu citā bankā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš šodien preses konferencē pavēstīja, ka garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai. Putniņš stāstīja, ka FKTK tuvākajā laikā izveidos iekšēju sistēmu un sapratīs, kad garantētā nauda tiks izmaksāta.

FKTK vadītājs Pēters Putniņš sacīja, ka AS «ABLV Bank» liktenis ir atkarīgs no Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmākajiem lēmumiem.

FKTK no rīta vēl nebija saņēmusi ECB lēmumu par to, ka «ABLV Bank» tiks likvidēta.

Laikraksts «Handelsblatt», citējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) šodien izplatīto paziņojumu, norāda, ka, saskaņā ar ECB secinājumiem, «ABLV Bank» ir sabrukuma stāvoklī vai arī tuvu tam. «ABLV Bank» nav pietiekami daudz līdzekļu, lai tiktu galā ar naudas aizplūšanu no tās.

Pēters Putniņš uzsvēra, ka Latvijā nav banku krīzes. Vērtējot kopējo situāciju ar nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās, FKTK vadītājs informēja, ka situācija ir stabila.

«Kopējie noguldījumi Latvijas bankās turas 20 miljardu eiro līmenī. Tas ir nemainīgs apjoms, kas liek izdarīt secinājumu, ka bankas situāciju kontrolē un lielu izmaiņu nav,»

norādīja Putniņš.

Premjers Māris Kučinskis šodien paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda, ka «pēdējo gadu laikā Latvija ir veikusi darbības banku sektora uzraudzības jomā, lai novērstu tādu līdzekļu ieplūšanu finanšu sektorā, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tomēr tās nav bijušas pietiekošas, lai panāktu aktīvāku riska klientu īpatsvara mazināšanu un Latvijas banku sektora iesaisti starptautiskajai praksei un tiesībām neatbilstošās darbībās».

Atbildīgajām amatpersonām kopā ar finanšu sektora nacionālā un starptautiskā līmeņa ekspertiem ir jāvienojas par turpmāko veicamo rīcību kopumu, lai finanšu uzraudzības sistēmu uzlabotu. Tādēļ pirmdien, 26.februārī, tiks sasaukta Finanšu sektora uzraudzības padomes ārkārtas sēde, kā arī šis jautājums tiks iekļauts Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.

Kučinskis uzsver, ka Latvijas valdība nav ieguldījusi un neieguldīs «ABLV Bank» glābšanā nevienu eiro. Nodokļu maksātāju nauda šai bankai netiks novirzīta.