Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmums par AS «ABLV Bank» noguldījumu nepieejamības iestāšanos pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process, paziņojumā atzīst «ABLV Bank».

«ABLV Bank» uzskata, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai banka akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem. Bankas pārstāvji uzskata, ka tas bijis pilnīgi pietiekami, lai banka atsāktu maksājumu veikšanu un izpildītu klientu pieprasījumus.

FKTK lēmumu «ABLV Bank» saista ar politiskiem apsvērumiem.

Vienlaikus bankā uzsver, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar «ABLV Bank» līdzekļiem.

Plašāka informācija par bankas turpmāko darbību, kas attiecas uz klientiem, darbiniekiem un akcionāriem, tiks sniegta pirmdien, 26.februārī.

Kā ziņots, FKTK naktī uz sestdienu nolēma, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem. Noguldījumu nepieejamība bankā iestājas, ja FKTK ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs, proti, banka nespēj izmaksāt saviem klientiem viņu bankas kontā esošos naudas līdzekļus jeb noguldījumus, un FKTK padome pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.

«Šāda ir lietu kārtība Eiropas Banku savienības Vienotā Uzraudzības mehānisma ietvaros. Bankai neizdevās īstenot noteiktajā termiņā Eiropas Centrālās bankas dotos uzdevumus, lai tiktu atcelti 18.februārī piemērotie maksājumu ierobežojumi. Ņemot vērā šos apstākļus, FKTK kā nacionālais uzraugs rīkojas atbilstoši situācijai, jo mums ir jānodrošina, ka «ABLV Bank» klienti var saņemt tiem pienākošos garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro apmērā. Mūsu nākamie lēmumi būs saistīti ar atlīdzību izmaksu organizēšanu, un mēs par tiem informēsim tuvākajā laikā,» skaidroja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Šāds lēmums nodrošinot FKTK darbības mērķa – veicināt noguldītāju interešu aizsardzību – sasniegšanu, jo, tādējādi atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam būs iespējams sākt garantēto atlīdzību izmaksu. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK papildus lems Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā. Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8.darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas.

FKTK uzsver, ka nolūkā aizsargāt «ABLV Bank» noguldītāju likumīgās intereses un novērst tiem iespējamo zaudējumu rašanos FKTK ir aizliegusi «ABLV Bank» kredīta operācijas, proti, ienākošos maksājumus klientu-noguldītāju kontos šā lēmuma pieņemšanas dienā. Minētais ierobežojums attiecināms arī uz maksājumiem starp «ABLV Bank» klientu kontiem.

Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram «ABLV Bank» klientam.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiek izmaksāta gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz klientu noguldījumiem bankas meitasbankās. «ABLV Bank» meitasbanka «ABLV Bank Luxembourg» klientiem garantēto atlīdzību izmaksās Luksemburgas depozītu garantiju fonds.

FKTK atgādina, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo «ABLV Bank» ir pietiekami likvīdie aktīvi. Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas «ABLV Bank» klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt.

Kā ziņots, FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norādīja, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.

FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidroja, ka noteiktie maksājumu ierobežojumi nav sods, bet gan palīdzības roka bankai. Tas esot oficiāls veids, kā uz laiku atbrīvot banku no pienākuma izmaksāt naudu, dodot laiku bankai akumulēt līdzekļus un pierādīt Eiropas Centrālai bankai (ECB) bankas likviditātes rādītājus.

Latvijas Banka šonedēļ grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai «ABLV Bank» aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš. Tādejādi no jauna «ABLV Bank» piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Banka aizdevumu «ABLV Bank» izsniegusi uz sešiem mēnešiem - līdz šā gada augustam. Aizdevuma likmes netiek atklātas. Kopējo aizdevuma apjomu noteica «ABLV Bank» iesniegtās ķīlas, ko veido dažādu emitentu droši vērtspapīri, kopējā vērtība. Latvijas Bankā atkārtoti uzsvēra, ka šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā nav izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski – aptuveni divas reizes – pārsniedza aizdevuma apjomu.

Iepriekš «ABLV Bank» lūdza centrālo banku aizdot līdz 480 miljoniem eiro, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem.

«ABLV Bank» valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis ceturtdien paziņoja, ka bankai ir izdevies pārdot aptuveni trešdaļu no vērtspapīru portfeļa, tādējādi izveidojot būtiskas brīvas naudas rezerves. Triju dienu laikā banka esot arī saņēmusi pieteikumus par depozītu noguldījumiem vairāk nekā 420 miljonu eiro apmērā no vairāk nekā 1000 klientiem.

Viņš arī uzsvēra, ka «ABLV Bank» šobrīd ir viena labāk kapitalizētajām bankām Latvijā - bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 21,6%, kamēr minimālā prasība ir 13,75%. Savukārt likviditātes rādītājs ir 78,5%, kamēr minimālā prasība ir 55%. Bernis piebilda, ka arī «ABLV Bank» kredītportfelis, kas joprojām ir tuvu vienam miljardam eiro, ir kvalitatīvs un ienesīgs.

«ABLV Bank» grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

«ABLV Bank» pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.