Likvidējamā «ABLV Bank» apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Bankas paziņojumā sacīts, ka no 2018.gada 12.jūnija plkst.23.59 ir apturēts procentu pieaugums «ABLV Bank» emitētajām parastajām obligācijām. Savukārt 14.jūnijā veikta aprēķinātā, bet neizmaksātā kupona summas grāmatošana atsevišķā kontā visu «ABLV Bank» emitēto parasto obligāciju turētājiem.

Aprēķinātās, bet neizmaksātās obligāciju kuponu summas ir iegrāmatotas speciāli atvērtos klientu kontos «ABLV FXD obl. kuponu izmaksa». Kupona summas grāmatošanas brīdī banka ir ieturējusi ienākumu nodokli atbilstoši likumam par iedzīvotāju ienākuma nodokli un atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam.

Ieguldītājiem, kuri obligācijas tur pie citiem vērtspapīru turētājiem nevis «ABLV Bank» banka veikusi aprēķināto, bet neizmaksāto kuponu summu grāmatošanu speciāli atvērtos kontos bankas uzskaites sistēmā.

Obligāciju turētāji varēs saņemt naudas līdzekļus kreditoru prasījumu segšanas ietvaros Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā.

13 Foto
"ABLV Bank" informē par pašlikvidācijas procesu

Šobrīd biržā «Nasdaq Riga» ir iekļautas 10 «ABLV Bank» emitēto parasto obligāciju emisijas, kā arī biržas parāda vērtspapīru sarakstā ir iekļautas deviņas bankas subordinēto obligāciju emisijas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par «ABLV Bank» licences anulēšanu.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).