Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi apstiprināt Eiropas Savienības (ES) 2019.gada budžeta projektu 166 miljardu eiro apmērā, tādējādi nākamais ES budžets būtu par 3% lielāks šogad.

Nākamā gada budžetā ES ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai tajā tiktu atvēlēti 80 miljardi eiro, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

EK skaidro, ka budžets ir sestais budžets saskaņā ar pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu 2014.-2020.gadam un darbojas tajā noteikto ierobežojumu ietvaros. Tas esot izstrādāts tā, «lai optimāli izmantotu finansējumu» pastāvošajām programmām, kā arī jaunām iniciatīvām, un lai palielinātu Eiropas pievienoto vērtību atbilstoši EK prioritātēm.

Līdzekļi konkrēti ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai 2019.gadā kopumā sasniegs gandrīz 80 miljardus eiro. Tie ietver palielinājumus vairākās pamatprogrammās, tajā skaitā 12,5 miljardus eiro jeb par 8,4% vairāk nekā 2018.gadā pētniecībai un inovācijai programmai «Apvārsnis 2020», tostarp 194 miljonus eiro jaunam Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumam.

Tāpat piedāvāts novirzīt 2,6 miljardus eiro izglītībai programmas «Erasmus+» ietvaros, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2018.gadā, kā arī 3,8 miljardus eiro novirzīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros, kas būtu par 36,4% vairāk nekā šogad atvēlētais finansējums infrastruktūras tīkliem.

Atbilstoši EK iecerei, papildus 233,3 miljoni eiro tiktu piešķirti Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, lai atbalstītu jauniešus, kuri dzīvo reģionos ar augstu jauniešu bezdarbu. Tikšot piešķirts arī saskaņots finansējums no Eiropas Sociālā fonda. EK sagaida, ka kohēzijas politikas programmas 2019.gadā ar finansējumu 57 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā šogad, saglabās stabilu tempu pēc tam, kad pagājušā gada beigās esot «saņemti cerīgi signāli», un lauksaimniecības politikas finansējums saglabāsies stabils gandrīz 60 miljardu eiro apmērā jeb par 1,2% vairāk nekā 2018.gadā.

Neraugoties uz ierobežojumiem 2014.-2020.gada ilgtermiņa ES budžetā, EK izmanto visu budžetā paredzēto elastību, lai nodrošinātu, ka migrācijas un robežu pārvaldības jautājumiem šogad atkal tiek pievērsta īpaša uzmanība, teikts EK paziņojumā. EK iecerējusi, ka tiks veikta kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma, lai nodrošinātu efektīvāku, taisnīgāku un humānāku patvēruma politiku, noteikta jauna ieceļošanas/izceļošanas sistēma robežu pārvaldības pastiprināšanai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes, ES Patvēruma aģentūras un citu aģentūru, kuras strādā ar robežu un vīzu jautājumiem, nostiprināšana.

Vienlaikus tiktu piešķirti papildu 1,5 miljardi eiro bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā, lai turpinātu nodrošināt pārtiku, izglītību un mājokli tiem, kuri bēg no kara Sīrijā un citviet. Papildu 500 miljoni eiro tiks nodrošināti jau saskaņā ar pašreizējo 2018.gada budžetu, un šā iemesla dēļ EK arī ierosina grozīt pašreizējo budžetu. Nākamgad tiek plānota divu iniciatīvu īstenošana - Satvars partnerībai ar trešajām valstīm Eiropas programmas migrācijas jomā ietvaros un Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), lai risinātu migrācijas pamatcēloņus.

Papildus iepriekšējo centienu apvienošanai šajā budžeta projektā ietverts atbalsts jaunām iniciatīvām, uzsver EK. 103 miljoni eiro būtu paredzēti Eiropas Solidaritātes korpusam, kas rada iespējas jauniešiem brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos savā valstī vai ārvalstīs, bet 11 miljoni eiro - Eiropas Darba iestādes izveidei, kas palīdzēšot nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū un vienkāršos sadarbību starp valstu iestādēm.

Tikmēr 40 miljoni eiro tiktu novirzīti Strukturālo reformu atbalsta programmas paplašināšanai, kas pievēršas strukturālo reformu īstenošanai dalībvalstīs, 245 miljoni eiro - Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidei, lai atbalstītu Eiropas aizsardzības nozari un virzītos uz Eiropas aizsardzības savienību, 150 miljoni eiro - reaģēšanas spēju stiprināšanai zemestrīču, mežu ugunsgrēku un citu katastrofu gadījumos Eiropā, izmantojot civilās aizsardzības spēju rezervi ES līmenī, tostarp aprīkojumu un vienības «rescEU», bet 5 miljoni eiro paredzēti jaunās Eiropas Prokuratūras izveidei pārrobežu noziedzības, tostarp krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un korupcijas, kriminālvajāšanai. Papildu pasākumi tiks veikti, lai aizsargātu iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberuzbrukumiem.

Par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters Etingers paudis viedokli, ka tiek ierosināts vērienīgs budžets, kas turpina atbalstīt prioritātes, jo īpaši attiecībā uz investīcijām, darbvietām, jaunatni, migrāciju, solidaritāti un drošību, un nodrošina Eiropas pievienoto vērtību visiem iedzīvotājiem. «ES ir nepieciešama stabilitāte, un es ceru pēc iespējas drīz panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu (EP) un Padomi,» uzsvēra Etingers.

Priekšlikums ir balstīts uz priekšnoteikumu, ka Apvienotā Karaliste pēc tās izstāšanās 2019.gada 30.martā turpinās dot ieguldījumu un piedalīties ES budžeta īstenošanā līdz 2020. gada beigām tādā apjomā, it kā tā būtu dalībvalsts. EP un ES dalībvalstis tagad kopīgi apspriedīs šo priekšlikumu.