«ABLV Bank», kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju («FinCEN») atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē «FinCEN».

Bankas advokāti norāda, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi, - gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, «FinCEN» 13.februāra priekšlikums par «ABLV Bank», pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

«ABLV Bank» piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma «WilmerHale» ASV biroja sagatavojuši 34 lappušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts Deivids Koens (David Cohen).

13 Foto
"ABLV Bank" informē par pašlikvidācijas procesu

Atbildes vēstulē Koens norādījis, ka «FinCEN» ne tikai nav uzrādījis pietiekamus pierādījumus pārmetumiem, bet tā rīcībā arī nav bijusi pilnīga informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju ievērošanas ieviesto sistēmu «ABLV Bank». «Tiek ignorēti tie būtiskie uzlabojumi, kurus banka ieviesusi pēdējo dažu gadu laikā, tostarp būtiski samazinot nerezidentu īpatsvaru klientu portfelī. «FinCEN» arī neņem vērā tās pozitīvās pārmaiņas, kuras notikušas Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju ievērošanas jomā,» teikts vēstulē.

Atbildes vēstulē nav noliegts, ka «ABLV Bank» biznesa modelis vēsturiski bija saistīts ar salīdzinoši augsta riska klientiem no augsta riska jurisdikcijām, tomēr, kā norādīts vēstulē, «FinCEN» paziņojuma publicēšanas brīdī banka bija paveikusi būtisku darbu risku mazināšanā, tostarp atsakoties no augstāka riska klientiem un pievēršoties zemāka riska pakalpojumiem, kā arī būtiski uzlabojusi iekšējo kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un sankciju pārkāpumu novēršanas jomā.

Advokāti norāda, ka minētās pārmaiņas, kas ir īpaši būtiskas, vērtējot, vai banka var radīt iespējamu finanšu noziegumu risku, kā to paredz ASV Patriotu akta 311. pants, «FinCEN» ziņojumā netiek pieminētas.

«Neraugoties uz to, vai šīs informācijas neminēšana ir radusies tādēļ, ka «FinCEN» publiskoja paziņojumu, par to neinformējot «ABLV Bank», vai tādēļ, ka «FinCEN» daļēji balstījās uz informāciju, ko tam sniedza apšaubāmas uzticamības avoti, «FinCEN» viennozīmīgi nav ņēmis vērā nozīmīgās pārmaiņas, kuras «ABLV Bank» īstenoja savā finanšu noziegumu novēršanas programmā. Tādējādi «FinCEN» nepamato pausto pārspīlēto apgalvojumu par to, ka «ABLV Bank» ir «institucionalizējusi» noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kā vienu no bankas pamatdarbības pīlāriem,» raksta advokāti.

Vēstulē advokāti norāda uz, viņuprāt, «FinCEN» pārkāptajiem ASV Administratīvo procesu akta jeb Administratīvā procesa likuma (Administrative Procedure Act, APA) principiem. Pēc advokātu minētā, «FinCEN» nav nodrošinājis pietiekamu, pilnvērtīgu, neklasificētu un uz pierādījumiem balstītu informāciju, kas attiecīgi neļauj «ABLV Bank» pilnvērtīgi atbildēt uz apsūdzībām.

21 Foto
"ABLV Bank" informē par progresu sarunās ar Eiropas Centrālo banku

Tāpat bankas advokāti norādījuši uz vairākām pretrunām, piemēram, «FinCEN» pārmetumi ir pretrunā ar to, ka banka plānoja ieiet ASV finanšu tirgū, izveidojot bankas pārstāvniecību Ņūdžersijā. «ABLV Bank» apzinājās, ka, 2017.gada janvārī piesakoties šīs pārstāvniecības atvēršanai, banka tiks tieši pakļauta ASV regulatīvajai uzraudzībai. Savā pieteikumā Ņūdžersijā banka norādīja, ka «pārstāvniecības izveidošana iecerēta, lai sekmētu informācijas apmaiņu saskaņā ar labāko praksi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska pārvaldībā». Banka veica nepieciešamās darbības, lai sagatavotu pieteikumus bankas darbības veikšanai nepieciešamo atļauju saņemšanai no ASV Centrālās bankas un Ņūdžersijas štata. Pieteikumi pārstāvniecības atvēršanai ietvēra plašu aprakstu par pasākumiem, kurus ABLV bija veikusi un plānoja veikt, lai ieviestu efektīvu OFAC noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju ievērošanas programmu, norādīts vēstulē.

«Pieteikums pārstāvniecības atvēršanai un ar to saistītā gatavība ievērot ASV noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju ievērošanas normas atspoguļo bankas izvēli būt pakļautai tiešajam ASV regulējumam un ievērot visaugstākos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju ievērošanas standartus. (..) Šāda izvēle ir savāda, lai neteiktu vairāk, ja bankas vadība, akcionāri un darbinieki «institucionalizēja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kā vienu no bankas pamatdarbības pīlāriem,» kā «FinCEN» apgalvo paziņojumā,» vēstulē uz pretrunām norāda Koens.

Atbildē bankas advokāti sniedz viedokli arī par tiem «FinCEN «apgalvojumiem, kas skar 2017.gada administratīvo lietu par iespējamiem Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem, Moldovas banku, ukraiņu uzņēmēju Sergeju Kurčenko un citiem «FinCEN» ziņojumā pieminētajiem jautājumiem. Atsevišķos gadījumos, norāda advokāti, nav precīzi skaidrs, par kādiem gadījumiem «FinCEN» izteicis pieņēmumus. Tāpat uz vairākām apsūdzībām informāciju un atbildes nav iespējams sniegt, jo, kā norāda advokāti, par tiem nav uzrādīti nekādi pierādījumi un nav skaidrs, par kurām lietām un par kuru laika posmu ir runa.

Pēc ASV advokātu norādītā, īpaši negatīvi banku pārsteidzis» FinCEN» «pilnīgi nepamatotais apgalvojums», ka «ABLV vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstās tiesiskās darbības un mazināt draudus savai augsta riska darbībai». Vēstulē uzsvērts, ka ABLV kategoriski noliedz, ka kāds bankas pārstāvis būtu piedāvājis kukuļus Latvijas amatpersonām, norādot, ka šī apsūdzība kopumā ir pilnībā nepamatota. Ņemot vērā, ka kukuļdošanas epizode ir īpaši uztraukusi bankas vadību, tā nosūtījusi iesniegumus Latvijas Valsts policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lūdzot pilnvērtīgi izvērtēt un izmeklēt «FinCEN» apgalvojumus, piedāvājot pilnīgu sadarbību šīs lietas izmeklēšanā.

Advokāti uzsver, ka «FinCEN» publiskotais priekšlikums izraisīja procesu, kas noveda pie Eiropas Centrālās bankas lēmuma pasludināt «ABLV Bank» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks grūtībās («failing or likely to fail»). Tas savukārt noveda pie bankas neatgriezeniska lēmuma sākt pašlikvidāciju. «Tādējādi šobrīd «ABLV Bank» īsteno vienīgi pasākumus savas darbības pabeigšanai un nerada un nevar radīt apdraudējumu nevienai ASV finanšu iestādei, nemaz nerunājot par ASV finanšu sistēmu kopumā. Tāpēc «FinCEN» būtu jāatsauc savs paziņojums un lēmumprojekts, kā arī jāpārtrauc lēmumprojekta virzība tā apstiprināšanai,» raksta advokāts, iepriekš norādot, ka šāda priekšlikuma virzīšanai nebūtu nedz praktiskas, ne tiesiskas nozīmes.

ABLV arī vēstulē pauž gatavību cieši sadarboties ar «FinCEN», piedāvājot jebkādu informāciju, kas varētu būt nepieciešama priekšlikuma apspriešanai. «Ar cieņu lūdzam «FinCEN» atsaukt savus secinājumus, paziņojumu un lēmumprojektu, kā arī neturpināt lietas virzību galīgā lēmuma pieņemšanai saistībā ar ASV Patriotu akta 311. pantu,» teikts vēstulē.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» problēmas radās pēc «FinCEN» februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām.

Par attiecīgo «FinCEN» ziņojumu 60 dienu laikā «ABLV Bank» varēja iesniegt rakstiskus iebildumus.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka «ABLV Bank» strīdā ar «FinCEN» pārstāvošais Koens ir bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora vietnieks un «FinCEN» pārraugs. Koens no 2015.gada līdz 2017.gadam bija CIP direktora vietnieks, bet pirms darba CIP vadībā četrus gadus viņš bija ASV Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos, tostarp viņa pienākumos bija pārraudzīt «FinCEN» un Ārvalstu ieguldījumu kontroles biroja darbu.

«Koenam bija liela nozīme, izstrādājot un ieviešot sankcijas pret Irānu, Krieviju, Krieviju, Ziemeļkoreju, ISIS, «Al Qaeda» un citām teroristu organizācijām, par ko viņš tika dēvēts par «prezidenta [Baraka] Obamas iecienīto kaujas komandieri» un administrācijas «finanšu Betmenu,» teikts «WilmerHale» mājaslapā.

Koens darbu ASV valsts pārvaldē atstāja, pie varas nākot ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai, un atgriezās darbā privātajā sektorā.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.