No bankas «ABLV Bank» kopš brīža, kad atklātībā parādījās ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojums, līdz svētdienai, kad tika pieņemts lēmums par darbību ierobežošanu, aizplūduši aptuveni 600 miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem pastāstīja «ABLV Bankas» valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

(ziņa papildināta)

Banka uzsvēra, ka esošo sarežģījumu dēļ tā esot normāla parādība. Bernis atvainojās klientiem un norādīja, ka svētdienas Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums ir nepieciešams, lai bankā stabilizētu situāciju un sakārtotu nepieciešamās lietas. Bernis stāstīja, ka «ABLV» likviditātes un kapitāla pieejamība ir stipri virs regulatora noteiktā līmeņa.

«Tas izraisa klientiem sarežģījumus. Tie nav patīkami, un ir nepieciešams laiks, lai stabilizētu [bankas] darbību. Bankas likviditāte un kapitāla pieejamība ir stipri virs regulatora noteiktā līmeņa. Mūsu galvenie sarežģījumi bija saistīti ar grūtībām piekļūt mūsu pašu līdzekļiem. Protams, ja tāda situācija notiek, tā uztrauc klientus un izraisa papildu spiedienu uz tekošo likviditāti. Varu apgalvot to, ka uz šodienu mēs esam izpildījuši visus maksājumus, izņemot maksājumus dolāros. Mēs neesam nokavējuši nevienu maksājumu. Dolāriem bija grūtības piekļūt,» teica Bernis.

«ABLV Bankas» vadība šonakt plāno doties uz Frankfurti, kur ECB prezentēs situācijas stabilitātes un tuvāko nedēļu darbības plānu. Šis plāns tiks iesniegts arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). «ABLV Bankas» mērķis ir panākt ierobežojumu atcelšanu. Bernis tostarp pauda cerību, ka otrdien Frankfurtē kļūs skaidrāks par to, kas no bankas tiek gaidīts un cik līdzekļu būs nepieciešams. «ABLV Bankas» rīcībā esot vērtspapīru portfelis vairāk nekā pusotra miljarda eiro vērtībā. «Naudas mums ir daudz, taču nepieciešams tiem atjaunot piekļuvi,» tā Bernis.

Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds norādīja, ka noguldījumu apjoms finanšu iestādē samazinājies par vairākiem simtiem miljoniem eiro, jo atsevišķi partneri pārtrauca attiecības. «Kapitāla pietiekamības rādītāji uz šodienu ir virs 21%, salīdzinot uz regulatīvo minimumu - mūsu gadījumā 13,75%. Savukārt likviditātes rādītājs ir gandrīz 75%, kas ir vairāk nekā regulatīvais minimums. Depozītu skaits ir samazinājies, kā tas notiek šādos gadījumos. Izejošo maksājumu skaits ir paliecinājies par aptuveni divām ar pusi reizēm,» norādīja Reinfelds.

«ABLV Bank» specializējas nerezidentu apkalpošanā, un Reinfelds preses konferencē atzina, ka patlaban «ABLV» klientu vidū ir klienti no tādām augsta riska valstīm kā, piemēram, Krievija un Ukraina. Tomēr «ABLV» plāno mainīt klientu politiku un sniegto pakalpojumu klāstu. Par šiem jautājumiem banka gan plānojot domāt vēlāk.

«ABLV Bank» vadība preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka bankas rīcībā ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu un naudu no valsts netiek plānots lūgt. Reinfelds minēja, ka šobrīd atsevišķi bankas partneri pēc amerikāņu ziņojuma pārtraukuši attiecības. «Vērtspapīru portfeļa daļēja pārdošana vai ieķīlāšana ir viens no soļiem [lai panāktu ierobežojumu atcelšanu],» uzsvēra Reinfelds.

Latvijas Banka jau šobrīd aizdevusi 97 miljonus eiro, pretī saņemot «augstvērtīgu vērtspapīru ķīlu», teica Reinfelds. Latvijas Bankai «ABLV Banka» piedāvā gan Latvijas parādzīmes, gan ASV, Vācijas un citu valstu obligācijas, stāstīja «ABLV Bank» valdes priekšsēdētāja vietnieks. Tāpat viņš pauda, ka 80% vērtspapīru portfeļa ir novērtēta ar visaugstāko investīciju pakāpi un tas esot abpusēji izdevīgs darījums. Šobrīd tiek darīts viss, lai banka strādātu ierastajā režīmā, un ir izvērsta sadarbība ar dažādām iesaistītajām pusēm. Savukārt Bernis uzsvēra, ka būtu gatavs atkāpties no ieņemamā amata, ja tas būs nepieciešams, lai stabilizētu situāciju bankā.

FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, svētdienas, 18. februāra ārkārtas sēdē nolēma «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Saskaņā ar minēto lēmumu bankai jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19. februāra plkst.00.00. ECB norādījusi, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.

«ABLV Bank» stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu. Ierobežojumi bankai ir spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Jau vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.