Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pagājušā gadā no Latvijas komercbankas «ABLV Bank» ir saņēmis vairākus ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, turklāt daļu šīs informācijas dienests nodevis izvērtēšanai tiesībsargājošās iestādēm, pastāstīja dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns aģentūrai LETA teica, ka viņa vadītās iestādes kompetencē neietilpst banku uzraudzība un iespējamie banku izdarītie pārkāpumi, jo banku darbības uzraudzība ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kompetencē.

Dienests atbilstoši «Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam» saņem un analizē banku dienestam nosūtītos ziņojumus par viņu klientu veiktajiem neparastiem un aizdomīgiem klientu finanšu darījumiem. «Tikai uzrauga - FKTK pienākums ir pārbaudīt vai bankā kā minētā likuma subjektā tiek ievērotas šā likuma prasības. Ja uzraugs konstatē banku klientu aizdomīgus darījumus, par kuriem banka labprātīgi nav ziņojusi dienestam, tad viņa pienākums ir vērsties pie mums ar attiecīgiem ziņojumiem» uzsvēra Burkāns.

Burkāns apliecināja, ka dienests pagājušā gadā no «ABLV Bank» ir saņēmis daudzus ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Daļu no šiem ziņojumiem Burkāna vadītais dienests ir iekļāvis materiālos, kas nosūtīti tiesībsargājošām iestādēm - Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldei vai Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa sākšanu.

Dienesta vadītājs gan detalizētāk nekomentēja vai izmeklēšanas iestādes ir sākušas kriminālprocesus par «ABLV Bank» klientu darījumiem. Viņš arī neminēja konkrētas aizdomīgo darījumu summas.

Kopumā pagājušā gadā dienests izmeklēšanas iestādēm nodevis 225 materiālus par iespējamiem noziegumiem, tajā skaitā 202 materiālus par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpat dienests pērn kopumā izdevis rīkojumus par 45,6 miljonu eiro iesaldēšanu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

Tāpat «FinCEN» ziņojumā teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

«ABLV Bank» izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds paziņoja, ka banka un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.