Šķeldas cenas Latvijā būtiski augušas saistībā ar nelabvēlīgajiem apstākļiem pērn un šā gada pašā sākumā, kamdēļ bija problēmas sagādāt šķeldas ražošanas izejmateriālus pietiekamā apmērā, kā arī saistībā ar pieprasījuma pieaugumu pēc tās, teica Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš apstiprināja, ka šķeldas cenas šogad Latvijā ir būtiski paaugstinājušās. Taču tas nav noticis saistībā ar plūdu dēļ mežsaimniecībā izsludināto valsts mēroga dabas katastrofu kā norāda siltuma ražotāji, bet gan saistībā ar nelabvēlīgajiem apstākļiem pērn un šā gada pašā sākumā, kamdēļ bija problēmas pietiekamā apmērā sagādāt izejmateriālus, piemēram, mežistrādes un zāģmateriālu atlikumus, no kuriem ražo šķeldu.

Vēl viens šķeldas cenu pieauguma iemesls ir pieprasījuma pieaugums, sacīja Klauss. «Laika apstākļi, sākot no pagājušā gada pavasara, ir lieguši sagatavot pietiekamā apmērā kurināmo, kā arī ļoti lielā mērā ir pieaudzis pieprasījums pēc šiem produktiem un arī šo produktu izejmateriāliem. Ja pirms vairāk nekā gada pieprasījums pēc papīrmalkas bija ļoti zems, un cena ļāva apaļkoku izmantot gan plātņu, gan granulu ražošanā, gan citiem nolūkiem, šobrīd papīrmalkas cena ir tāda, ka granulu ražotāji un katlu mājas šo sortimentu vienkārši nevar atļauties nopirkt. Tamdēļ visi mēģina nopirkt teorētiski mazvērtīgāku kurināmo, kas ir mazvērtīgs tikai nosacīti, jo cena tirgū šobrīd ir diezgan augsta,» teica Klauss.

Klauss teica, ka šķeldas cenas kāpušas arī citās valstīs, Latvija nav noslēgts tirgus un situāciju šeit ietekmē arī notikumi kaimiņvalstīs. Arī Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un Polijā kokrūpniekiem bija apgrūtināti apstākļi izejmateriālu sagādei, kamdēļ pircējiem citās valstīs piegādātāji ir samazinājuši piegādes. No pārdevēja viedokļa ir labi, jo pieprasījums ir liels un cenas aug, taču no pircēja - katlu māju - viedokļa situācija ir slikta. Vienlaikus arī siltuma ražotājiem jārēķinās, ka ir nepieciešams nodrošināties pret riskiem, uzsvēra Klauss.

Viņš piebilda, ka kopumā meža produktu cenas šobrīd ir ļoti augstas. Viņš gan atturējās prognozēt cenu līmeni turpmāk.

Jau ziņots, ka saskaņā ar SIA «Pļaviņu komunālie pakalpojumi» valdes locekles Ludmilas Lencbergas pausto pēc valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanas mežsaimniecībā kurināmā piegādātāji paaugstinājuši cenas un siltuma ražotāji ir bezspēcīgi, lai šo situāciju mainītu.

«Pļaviņu komunālie pakalpojumi» informējis domi par ārkārtas situāciju, kas izveidojusies ar šķeldas piegādi. Proti, kurināmā piegādātāja SIA «Sinda VR» paziņojusi par nodomu lauzt līgumu saistībā ar ārkārtas Krīzes vadības padomes lēmumu, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā ir atzīstamas kā valsts mēroga dabas katastrofa. SIA «Pļaviņu komunālie pakalpojumi» uzrunājusi vairākus šķeldas piegādātājus, taču visi apzinātie piegādātāji nevarējuši nodrošināt nepieciešamo šķeldas daudzumu. Pārrunas ar uzņēmējiem beigušās ar cenas paaugstināšanu.

Līdzīga situācija ir arī Vietalvas pagastā, kur siltuma ražošanai tiek izmatota malka. Izmantojot valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanu, arī malkas piegādātājs pacēlis cenas.

Tāpat vēstīts, ka saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa. To 28.decembrī lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome, kura saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.

Zemkopības ministrs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā «force majeure» apstākli.